Kontakti

Parka iela 23, Limbaži, LV-4001, Latvija
Tālr: +371 64070747; +371 64070710
E-pasts:

Darba laiks

P/O/C/P  10:00-18:00
T  10:00-19:00
Se  10:00-15:00 (no 01.07.-31.08. sestdienās SLĒGTS)

Svētdiena
19. augusts
Vārda dienas:
Melānija, Imanta

Par aktualitātēm Eiropas Parlamentā un EP Informācijas birojā Latvijā lasiet 2018.gada aprīļa mēneša apkārtrakstā . Temati: Cīņa ar naudas atmazgāšanu: deputāti atbalsta uzņēmumu faktisko īpašnieku atklāšanu Eiropas Parlamenta deputāti uzsver vakcinācijas līmeņa pazemināšanās radītos draudus Bioloģiskā pārtika: deputāti pieņem stingrākus noteikumus Aprites ekonomika: vairāk pārstrādes, mazāk atkritumu poligonos EP atbalsta valstu mērķu noteikšanu klimata aizsardzībai un mežsaimniecības attīstībai Energoefektīvākas ēkas visā ES līdz 2050. gadam Emanuels Makrons aizstāv “Eiropas suverenitāti” Jaunatnes līdzdalības pasākumi 2018 #BalsoTu Atvērt visu ierakstu >>>

Par aktualitātēm Eiropas Parlamentā un EP Informācijas birojā Latvijā lasiet 2018.gada marta mēneša apkārtrakstā . Temati: EP deputāti apstiprina jaunu uzņēmumu ienākuma nodokļa plānu, iekļauj “digitālo klātbūtni" Jana Kučaka slepkavība: EP deputāti rosina veikt ES izmeklēšanu, aizsargāt žurnālistus Latvijas Eiropas Parlamenta deputāti par nākamo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu Nauda Eiropas nākotnei: budžetam pēc 2020. gada jāatbilst ES nākotnes uzdevumiem EP deputāti apstiprina jaunas īpašās komitejas sastāvu finanšu noziegumu izpētei ASV muitas tarifi: EP deputāti aicina izvairīties no “tirdzniecības kara” un mazināt pārprodukciju pasaules tirgū Brexit: EP iesaka... Atvērt visu ierakstu >>>

ES solidaritāte Eiropas Solidaritātes korpuss dod iespēju 18–30 gadus veciem jauniešiem brīvprātīgi vai par atalgojumu palīdzēt konkrētai sabiedrības grupai vai plašākai sabiedrībai, vienlaikus gūstot nenovērtējamu dżīves pieredzi un darba iemaņas.
Solidaritātes nepieciešamība Savā 2016. gada 14. septembra runā par stāvokli Savienībā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers paziņoja par ieceri veidot Eiropas Solidaritātes korpusu. “Eiropā ir daudz sociāli orientētu jauniešu, kuri vēlas lietderīgi līdzdarboties sabiedrībā un apliecināt solidaritāti. Mēs viņiem varam dot šādas iespējas... Solidaritāte cementē mūsu savienību,” viņš sacīja. Eiropas Solidaritātes... Atvērt visu ierakstu >>>

Šengenas zona: Eiropas bezrobežu teritorijas paplašināšana
Šengena jeb zona, kurā var ceļot bez robežkontroles, šobrīd aptver 26 valstis. Lasi tālāk, lai uzzinātu, kuras valstis grasās papildināt šīs rindas. Brīva pārvietošanās jeb tiesības dzīvot, mācīties un strādāt jebkurā ES vietā ir viens no lielākajiem ES sasniegumiem. Izveidojot Šengenas zonu 1995. gadā, tika atceltas robežpārbaudes uz ES iekšējām robežām. Pašlaik ir 26 pilntiesīgas Šengenas zonas dalībvalstis: 22 ES dalībvalstis un Norvēģija, Islande, Šveice un Lihtenšteina (kurām ir asociēto valstu statuss). Īrija un Apvienotā Karaliste konvenciju parakstījušas nav, tomēr tām ir iespēja piedalīties, piemērojot atsevišķus Šengenas tiesību aktu kopuma aktus. Bulgārija, Rumānija un Kipra ir gatavas... Atvērt visu ierakstu >>>

Par aktualitātēm Eiropas Parlamentā un EP Informācijas birojā Latvijā lasiet 2018.gada janvāra mēneša apkārtrakstā . Svarīgākie temati: Labāka bērnu aizsardzība starptautiskos šķiršanās strīdos EP deputāti nosaka vērienīgus mērķus efektīvākai enerģijas izmantošanai Īrijas premjerministrs: ideja par labāku nākotni joprojām iedvesmo Eiropas Savienību Nepalīdzēt autoritāriem režīmiem izspiegot savus pilsoņus! Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm Eiropas Parlaments atklāj digitālu Multimediju centru 10 svarīgi Eiropas Parlamenta 2017.gada lēmumi, kas drīzumā ietekmēs Tavu dzīvi Piesakies Eiropas Jaunatnes Kārļa Lielā balvai 2018! “Duālā pārtika”:... Atvērt visu ierakstu >>>

Eiropas Komisijas pārstāvniecības, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja un Ārlietu ministrijas sagatavotajā jaunākajā „Eiropas Ziņas” izdevumā aicinām lasīt interviju ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kultūras mantojuma politikas daļas vadītāju Baibu Mūrnieci par Eiropas Kultūras mantojuma gadu, kā arī iepazīties ar skaitļiem un faktiem par Eiropas Solidaritātes korpusu. EIROPAS ZIŅAS Nr. 8 Atvērt visu ierakstu >>>

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) tiks piemērota, sākot ar 2018. gada 25. maiju. Lai palīdzētu sagatavoties pārmaiņām, Datu valsts inspekcija publicē 12 soļus veiksmīgam darbam. 12 soļi, lai sagatavotos Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasību ieviešanai Oriģinālavots: Information Commissioner’s Office “Preparing for the General Data Protection Regulation (GDPR) 12 steps to take now” Pieejams: https://ico.org.uk/media/1624219/preparing-for-the-gdpr-12-steps.pdf Avots:... Atvērt visu ierakstu >>>

Eiropas veselības apdrošināšanas karte jeb E VAK (angļu valodā - European Health Insurance Card) ir plastikāta karte, kas apliecina, ka persona ir Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts (Īslandes, Norvēģijas, Lihtenšteinas) vai Šveices Konfederācijas iedzīvotājs (turpmāk - Dalībvalsts) un savā valstī ir sociāli apdrošināts. Īslaicīgi uzturoties citā Dalībvalstī, EVAK apliecina tiesības saņemt nepieciešamo vai neatliekamo medicīnisko veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kāda tā tiek nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem. Šādu palīdzību sniegs ārstniecības iestādes un ārsti, kuri attiecīgajā valstī nodrošina valsts garantētos veselības aprūpes pakalpojumus. Sniedzamo... Atvērt visu ierakstu >>>

Kas ir Eiropas klubs? Eiropas Klubu darbības ietvaros jaunieši īsteno dažādus projektus, kas virzīti uz Eiropas izzināšanu. Tas nozīmē plašas iespējas skolēniem darboties viņu interesējošajā jomā. Jāņem vērā tas, ka Eiropas izzināšana nav tikai Eiropas Savienības vai Eiropas Padomes jautājumu pētīšana, bet arī iepazīšanās ar Eiropas valstu ģeogrāfiju, kultūru, vēsturi un ekonomiku. Būtiski, ka Eiropas klubu attīstība skolās lielā mērā ir atkarīga no pašu skolēnu entuziasma, vēlmes darboties un parādīt sevi ar jaunām idejām. Darbošanās Eiropas Klubā dod iespēju iegūt praktiskas iemaņas projektu vadīšanā un komandas darbā, kā arī uzlabot komunikācijas spējas un svešvalodu zināšanas. Protams, tā... Atvērt visu ierakstu >>>

Deputāti sarunās ar dalībvalstīm panākuši vairāk līdzekļu cīņai ar jauniešu bezdarbu, kā arī papildu finansējumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, pētniecībai un “Erasmus+” programmai. 2018. gadā ES budžets saistību apropriācijās būs 160,1 miljards eiro , bet maksājumu apropriācijās – 144,7 miljardi eiro . Sekojot ES Padomes oficiālajam jāvārdam sarunās ar EP panāktajam kompromisam , deputāti apstiprināja nākamā gada budžetu ar 295 balsīm pret 154, 197 deputātiem atturoties. Pēc balsojuma EP priekšsēdētājs parakstīs budžetu, un tas iegūs likuma spēku.
Jaunieši, izaugsme un darbavietas Parlamentam sarunās izdevās novērst dalībvalstu ministru piedāvāto 750 miljonu eiro samazinājumu... Atvērt visu ierakstu >>>

Eiropas Komisijas pārstāvniecības, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja un Ārlietu ministrijas sagatavotajā jaunākajā „Eiropas Ziņas” izdevumā aicinām iepazīties ar Eiropas Pilsoņu balvu un balvas ieguvējiem - Labdarības maratona “Dod Pieci” komandu un Eiropas Sociālo fondu, kuram šogad aprit 60 gadi, kā arī uzzināt par iespējām pieteikties programmai Jauniešu garantijas.
EIROPAS ZIŅAS Atvērt visu ierakstu >>>

Valsts sekretāru sanāksmē tika atbalstīts Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts - “Personas datu apstrādes likums”, kas nosaka Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk – Regulas) piemērošanu Latvijā. Regulas piemērošana tiks uzsākta 2018. gada 25. maijā, nosakot vienādus noteikumus personas datu aizsardzībai visā Eiropas Savienībā (ES). Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs, uzsverot jaunā Personas datu apstrādes likuma nozīmi, atzīmē: “Personas datu apstrādes likums ievieš skaidrību par to, kā Vispārīgā datu aizsardzības regula tiks piemērota Latvijā. Tā kā personas datu apstrādes pamatprincipi nemainās, bet ar Regulu būtiski paplašina... Atvērt visu ierakstu >>>

Demokrātiskā opozīcija Venecuēlā ir šā gada Saharova balvas par domas brīvību laureāte. Apbalvošanas ceremonija norisināsies šā gada 13. decembrī Strasbūrā. Demokrātiskā opozīcija Venecuēlā, Nacionāla asambleja (priekšsēdētājs Hulio Borhess un šīs valsts politieslodzītie: Leopoldo Lopess, Antonio Ledesma, Daniels Sevalloss, Jons Goikoečea, Lorāns Salehs, Alfredo Ramoss un Andrēa Gonsalesa pēc politisku grupu līderu un EP prezidenta Antonio Tajāni lēmuma ir izvēlēti par šā gada Saharova balvas laureātiem. "Piešķirot Saharova balvu par domas brīvību demokrātiskajai opozīcijai Venecuēlā, mēs atkārtoti apstiprinām mūsu neatlaidīgo atbalstu Venecuēlas demokrātiski ievēlētajai nacionālajai asamblejai.... Atvērt visu ierakstu >>>

KOMISIJAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA ŽANA KLODA JUNKERA Runa par stāvokli Savienībā 2017. gads* Briselē, 2017. gada 13. septembrī IEVADS – EIROPA UZŅEM APGRIEZIENUS Priekšsēdētāja kungs, godātie Eiropas Parlamenta deputāti! Pagājušajā gadā, kad es stājos jūsu priekšā, man bija sakāma zināmā mērā vieglāka runa. Visiem bija acīmredzams, ka stāvoklis mūsu Savienībā nebija labs. Gads, kas satricināja mūsu pašus pamatus, ir iedragājis Eiropu. Mums bija tikai divas iespējas. Vai nu apvienoties ap pozitīvu Eiropas programmu, vai arī katram atkāpties savā stūrī. Saskaroties ar šādu izvēli, es aizstāvēju vienotību. Es ierosināju pozitīvu programmu, lai – kā es pagājušajā gadā teicu – palīdzētu radīt... Atvērt visu ierakstu >>>

2017.gada 27. oktobrī Ārlietu ministrijā norisinājās ikgadējais Eiropas Savienības (ES) Informācijas sniedzēju forums, kas ik gadu pulcē ES informācijas sniedzējus – valsts un pašvaldību ES informācijas kontaktpersonas, ES Informācijas punktu (ESIP) un Europe Direct Informācijas centru pārstāvjus (EDIC), ES informācijas tīklu vadītājus, viedokļu līderus, Eiropas klubu skolās, mediju, NVO, kā arī privātā sektora pārstāvjus, lai pārrunātu aktuālos ES jautājumus. Atklājot ES informācijas sniedzēju forumu, parlamentārā sekretāre izcēla Latvijas sabiedrības pozitīvo skatījumu par ES vērtību, nozīmi un iespējām dot labākus risinājumus kopējām problēmām. “Atbalsts ES iet roku rokā ar izpratni... Atvērt visu ierakstu >>>

Eiropas Komisijas pārstāvniecības, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja un Ārlietu ministrijas sagatavotajā jaunākajā „Eiropas Ziņas” izdevumā aicinām iepazīties ar EK vadītāja Ž. K. Junkera gadskārtējo uzrunu un Eiropas Parlamenta deputātu viedokli, kā arī uzzināt par gaidāmajiem pasākumiem. EIROPAS ZIŅAS Atvērt visu ierakstu >>>

Žurnāls tiek izdots kopš 2011.gada maija. Tas ir analītisks izdevums, kurā savu ekspertīzi Eiropas Savienības jautājumos sniedz ES politikas pētnieki un speciālisti. Žurnāla mērķis ir veicināt diskusiju sabiedrībā par ES jautājumiem un uzlabot Latvijas nacionālās spējas Eiropas Savienības rīcībpolitiku izstrādē. Jaunāko žurnāla "Latvijas intereses Eiropas Savienībā" numuru lasiet ŠEIT . Avots: http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/eiropas-savieniba-arpolitika/sabiedribas-informesana-es-jautajumos/eiropa-isuma/publikacijas/zurnals-latvijas-intereses-eiropas-savieniba Atvērt visu ierakstu >>>

Lai sniegtu “Erasmus+” paaudzei - ap 9 miljoniem dalībnieku, kas 30 gadu laikā ir iesaistījušies programmā - iespēju šo programmu padarīt vēl vērienīgāku, Eiropas Komisija uzsākusi jaunu iniciatīvu: “Erasmus+ Paaudzes Deklarācija”. Līdz šī gada novembra beigām programmas “Erasmus+” visu pamatdarbību projektu īstenotāji un dalībnieki ir aicināti sniegt ieteikumus nākamajai programmai, kas sāksies 2021. gadā. Šie ieteikumi tiks apkopoti un prezentēti Eiropas līmeņa lēmumu pieņēmējiem Eiropas Savienības pasākumā Briselē, kas paredzēts 30. novembrī un noslēgs “Erasmus+” 30. gadadienas kampaņu. Ieteikumi tiks izmantoti, lai izstrādātu “Erasmus+... Atvērt visu ierakstu >>>

Šonedēļ Eiropas Parlamentā Strasbūrā notiks politiski nozīmīgas debates par situāciju Eiropas Savienībā: starp Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Antonio Tajāni un deputātiem. Debates septembra plenārsesijā kļuvušas par tradīciju, un šogad notiks jau 7. reizi. Tradicionāli debates sākas ar priekšsēdētāja Junkera uzrunu par pašreizējo situāciju Eiropas Savienībā un viņa stratēģisko redzējumu par turpmāko attīstību, kas pēc tam interaktīva diskusijā tiek pārrunāts ar Eiropas Parlamentu. Eiropas Savienības iespējas un resursi cīņai ar terorismu, turpmākie lēmumi, risinot migrācijas krīzi, Eiropa pēc #Brexit - daži no tematiem, par kuriem gaidāmas... Atvērt visu ierakstu >>>

26. septembris - Eiropas Valodu diena
Par ko ir runa?
Eiropas Valodu diena ir gadskārtējs pasākums, kas notiek 26. septembrī. Tajā cildina valodudaudzveidību šajā pasaules daļā, kurā lieto vairāk nekā 200 Eiropas valodu, 24 oficiālās ES valodas, aptuveni 60 reģionālās un mazākumtautību valodas, vēl daudzas citas, kurās runā atbraucēji no citām pasaules malām.
Kāpēc atzīmēt šo dienu? Tā ir iespēja: akcentēt plašo valodu dažādību Eiropā, veicināt kultūras un valodu daudzveidību, mudināt visu vecumu cilvēkus apgūt svešvalodas – zinot vismaz vienu svešvalodu, ir vieglāk atrast darbu un saprasties ar citiem, un tas palīdz attīstīties uzņēmumiem. Kas to rīko? Eiropas Valodu dienu izsludināja Eiropas Komisija un Eiropas... Atvērt visu ierakstu >>>

Eiropas Savienības māja skolām, pirmsskolas izglītības iestādēm, augstskolām, NVO un citiem interesentiem piedāvā iepazīties ar ES institūciju darbību grupu vizītēs, sniedzot informāciju par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas darbu, Latvijas interešu pārstāvniecību un Eiropas Savienības aktualitātēm. Pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem programma papildināta ar animācijas filmām. Vecāko klašu skolēnu un jauniešu grupas papildus informējam par prakses un darba iespējām ES institūcijās. Piedāvājam arī vizītēs pieaicināt dažādu nozaru ekspertus, kuri izstāstīs par izglītības un darba iespējām ES, kā arī citiem aktuāliem jautājumiem. Aicinām pieteikties grupu ekskursijām, zvanot pa tālruni... Atvērt visu ierakstu >>>

Igaunijas prezidentūra ES Padomē
Padomes prezidentvalsts pilnvaras ik pēc sešiem mēnešiem pārņem cita ES dalībvalsts. Šo sešu mēnešu laikā prezidentvalsts vada visu līmeņu Padomes sanāksmes, palīdzot nodrošināt ES darba nepārtrauktību Padomē. Dalībvalstis, kas ir prezidentvalstis, cieši sadarbojas grupās pa trim, sauktām par "triju prezidentvalstu komandām". Šāda sistēma tika ieviesta ar Lisabonas līgumu 2009. gadā. Triju prezidentvalstu komanda izvirza ilgtermiņa mērķus un sagatavo kopīgu programmu, nosakot jomas un galvenos jautājumus, kuriem Padome pievērsīsies 18 mēnešu laikā. Balstoties uz šo programmu, katra no trim valstīm sagatavo atsevišķu detalizētāku sešu mēnešu programmu. Pašreizējo triju prezidentvalstu... Atvērt visu ierakstu >>>

EP deputāti ir pieņēmuši noteikumus, kas grāmatas, žurnālus un cita veida drukātus materiālus padarīs vieglāk pieejamus Braila rakstā, klausāmgrāmatu veidā vai lielburtu iespiedumā. Vienošanās ar ES Padomi par jaunajiem noteikumiem tika panākta 2017. gada martā. Jaunie noteikumi padarīs grāmatas Braila rakstā vai klausāmgrāmatu formātā pieejamākas neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem: Vairāk neredzīgiem cilvēkiem pieejamu grāmatu, likvidējot autortiesību šķēršļus Vieglāka piekļuve ārzemēs izdotām grāmatām Iespējama kompensācija izdevējiem Jaunie noteikumi paredz: Autortiesību izņēmumus: neredzīgiem cilvēkiem un viņu organizācijām vairs nebūs nepieciešama autortiesību īpašnieka atļauja, lai grāmatas... Atvērt visu ierakstu >>>

Eiropas Komisija atklāj jaunu Eiropas Savienības (ES) balvu "Altiero Spinelli Prize for Outreach: Spreading Knowledge about Europe", kas apbalvos ieguldījumus zināšanu par Eiropu veicināšanā. Itālijas politiķis Altjero Spinelli bija viens no Eiropas Savienības dibinātājiem. Viņa vadībā tika izvirzīts Eiropas Parlamenta priekšlikums noslēgt līgumu par federālu Eiropas Savienību — tā dēvētais “Spinelli plāns”. Eiropas Parlaments to pieņēma 1984. gadā ar pārliecinošu balsu vairākumu, tas bija arī būtisks iedvesmas avots ES līgumu nostiprināšanai astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados.
Balva tiks pasniegta par nozīmīgu ieguldījumu zināšanu veicināšanā par: ES... Atvērt visu ierakstu >>>

Lielākā daļa Eiropas Parlamenta pārstāvju (516 balsis PAR, 133 PRET, 50 ATTURĒJĀS) atbalstīja rezolūciju, kurā oficiāli izklāstīti EP galvenie principi un nosacījumi, lai EP apstiprinātu Lielbritānijas izstāšanās līgumu. Jebkuram šādam līgumam ES - Lielbritānijas sarunu noslēgumā būs nepieciešams iegūt Eiropas Parlamenta atbalstu. Deputāti uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt vienlīdzīgas tiesības ES pilsoņiem, kuri dzīvo Lielbritānijā, un Lielbritānijas pilsoņiem, kuri dzīvo ES. Viņi arī norāda, ka Lielbritānija paliek ES dalībvalsts līdz tās oficiālās izstāšanās brīdim, un tas ietver gan tiesības, gan arī pienākumus, t.sk., arī tad, ja uzņemto saistību periods noslēdzas vēlāk par izstāšanās datumu.... Atvērt visu ierakstu >>>

Eiropas Komisija 2017. gada 1. martā publicēja Balto grāmatu par Eiropas nākotni . Tajā ir aplūkoti jautājumi, kā Eiropa mainīsies nākamajā desmitgadē, sākot ar jauno tehnoloģiju ietekmi uz sabiedrību un darbvietām un beidzot ar šaubām par globalizāciju, bažām par drošību un populisma izplatīšanos. 2017. gada 13. septembrī Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers teiks savu ikgadējo runu par stāvokli Savienībā , kurā viņš pievērsīsies minētajiem jautājumiem.
Eiropa ir krustcelēs. Ir pienācis laiks lemt, kā būtu veidojama nākotnes Eiropa! Izsakiet savu viedokli ŠEIT ! Atvērt visu ierakstu >>>

Lai sniegtu Eiropas Savienības (ES) nodokļu maksātājiem skaidrību par to, kur ES nauda tiek izlietota un kas ir tās avots, ir izstrādāts viegli pārskatāms un saprotams rīks. Tā mērķis ir nodrošināt labāku izpratni par ikgadējo un daudzgadu budžetu un iekļaut Eiropas izdevumus katras valsts perspektīvā. EIROPAS SAVIENĪBAS BUDŽETA RĪKS Atvērt visu ierakstu >>>

ES budžetam ir sarežģīts uzdevums finansēt vairāk ar mazāk līdzekļiem. Tiek sagaidīts, ka ES uzņemsies lielāku lomu tādās jaunās politikas jomās kā migrācija, iekšējā un ārējā drošība vai aizsardzība. Eiropai būtu arī jāsaglabā vadošā loma pasaules mērogā kā vienai no lielākajām humānās palīdzības un attīstības palīdzības sniedzējām un vadošā loma cīņā pret klimata pārmaiņām. Tas ir jāpanāk ar ES budžetu, kas pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās kļūs tikai mazāks. Šodienas pārdomu dokumentā aplūkots šis izaicinājums un izvirzīti galvenie elementi diskusijai, kas strukturēta ap Baltās grāmatas pieciem scenārijiem: vai ES vienkārši turpinās iesākto, darīs mazāk kopā, virzīsies uz priekšu ar dažādu... Atvērt visu ierakstu >>>

Eiropas Komisijas pārstāvniecības, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja un Ārlietu ministrijas sagatavotajā jaunākajā „Eiropas Ziņas” izdevumā aicinām iepazīties ar Vēlētāju gaidu pētījumu, kurā tika izzināts sabiedrības viedoklis par sociālo un transporta sfēru, kā arī lasīt interviju ar mūziķi, TV seju un erudīcijas sacensību Eiropas pieccīņa vadītāju Valteru Frīdenbergu.
EIROPAS ZIŅAS Eiropas ziņas ir Latvijas Ārlietu ministrijas, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Rīgā un Eiropas Komisijas pārstāvniecības (EKP) Latvijā kopīgs izdevums. Atvērt visu ierakstu >>>

Svinot Rolanda Kalniņa 95. jubileju, Eiropas Savienības (ES) māja 16. augustā plkst. 18.00 aicina interesentus piedalīties kinolektorijā, kurā būs iespēja redzēt režisora filmu „Piejūras klimats” un klausīties kinokritiķes Ditas Rietumas stāstījumu. Pasākums notiks ES mājas 1. stāvā, Zināšanu, sarunu un mākslas istabās, Aspazijas bulvārī 28, Rīgā.

Dita Rietuma: „„Piejūras klimats” (1974. g.) ir visu laiku paradoksālākā Rolanda Kalniņa filma – stila un ironijas eksplozija, kuru par nepieņemamu uzskatīja cenzūra, liekot iznīcināt filmu."

Kinolektorijā būs iespēja noskatīties filmu, precīzāk, to, kas no tās palicis pāri, kā arī... Atvērt visu ierakstu >>>

Eiropas ziņu 2017.gada jūnija izdevumā lasiet par "Europe Direct" informācijas centru darbību, kā arī iepazīstieties ar dažādiem notikumiem un iespējām. EIROPAS ZIŅAS Eiropas ziņas ir Latvijas Ārlietu ministrijas, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Rīgā un Eiropas Komisijas pārstāvniecības (EKP) Latvijā kopīgs izdevums. Atvērt visu ierakstu >>>

Eiropas Savienības māja skolām, pirmsskolas izglītības iestādēm, augstskolām, NVO un citiem interesentiem piedāvā iepazīties ar ES institūciju darbību grupu vizītēs, sniedzot informāciju par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas darbu, Latvijas interešu pārstāvniecību un Eiropas Savienības aktualitātēm.
Pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem programma papildināta ar animācijas filmām. Vecāko klašu skolēnu un jauniešu grupas papildus informējam par prakses un darba iespējām ES institūcijās.
Piedāvājam arī vizītēs pieaicināt dažādu nozaru ekspertus, kuri izstāstīs par izglītības un darba iespējām ES, kā arī citiem aktuāliem jautājumiem.
Aicinām pieteikties grupu ekskursijām,... Atvērt visu ierakstu >>>

Eiropas Komisija ar Komunikācijas ģenerāldirektorāta starpniecību izsludina uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, lai izraudzītos partnerus, kas darbosies kā “Europe Direct” informācijas centri (EDIC). Atlasītajiem veiksmīgajiem priekšlikumu iesniedzējiem būs tiesības uz darbības dotāciju un tehnisko palīdzību, kas ļaus tiem īstenot komunikācijas darbības EDIC statusā no 2018. gada līdz 2020. gadam. Pieteikumu iesniegšanas termiņš : 2017. gada 4. augusts plkst. 16:00.
Visa ar projekta pieteikumu konkursu saistītā dokumentācija atrodama Eiropas Komisijas pārstāvniecības mājaslapā: https://ec.europa.eu/latvia/node/582_lv
EUROPE DIRECT ir visu Eiropas Savienību aptverošs... Atvērt visu ierakstu >>>

Eiropas Parlamentā Strasbūrā programmas Erasmus 30. gadadienas svinības atklāja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers un Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni . Komisija par godu šim notikumam laida klajā jaunu mobilo lietotni Erasmus+ . Šī lietotne domāta studentiem, audzēkņiem un jauniešu apmaiņu dalībniekiem, lai viņiem būtu vieglāk kārtot Erasmus+ lietas.

Mobilā lietotne Erasmus+ Mobile App ir svarīgs uzlabojums programmai, kam 2014.–2020. gadā jāatbalsta vairāk nekā 4 miljonu cilvēku studijas, profesionālā apmācība un brīvprātīgo darbs. Tā būs pavadonis studentiem, audzēkņiem un jauniem ļaudīm viņu Erasmus+ gaitās. Tā programmu visiem padarīs... Atvērt visu ierakstu >>>

2017. gada 15. jūnijā Eiropas Savienībā beigs piemērot viesabonēšanas maksu. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Antonio Tajāni, Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Maltas premjerministrs Džozefs Muskats un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers , kopīgi paziņoja: "Eiropas Savienība tiecas saliedēt iedzīvotājus un padarīt viņu dzīvi vieglāku. Viesabonēšanas maksas atcelšana ir īsts Eiropas veiksmes stāsts. No šodienas iedzīvotāji, kas ceļo pa Eiropas Savienību, varēs zvanīt, sūtīt īsziņas un lietot datus mobilajās ierīcēs par tādām pašām cenām, kādas tie maksā, esot mājās. Viesabonēšanas maksu atcelšana ir viens no redzamākajiem un taustāmākajiem labumiem, ko sniegusi ES.... Atvērt visu ierakstu >>>

EP deputāti otrdien deva zaļo gaismu sistēmai, kas patērētājiem ļaus vieglāk izvēlēties energoefektīvu sadzīves tehniku un samazināt tēriņus par elektrību. Deputāti vienkāršāku un pamatotāku alfabētisku skalu no A līdz G apstiprināja ar 535 balsīm pret 46, 79 deputātiem atturoties. Jaunā sistēma patērētājiem ļaus vieglāk izvēlēties energoefektīvāku sadzīves tehniku. Tā samazinās elektrības rēķinus un mudinās ražotājus ieguldīt vēl energoefektīvāku produktu izstrādē. Preces ar jaunajiem elektromarķējumiem bez “+” zīmes (A+/A++ u.c.) veikalu plauktos varētu nonākt ne ātrāk kā 2019.gada beigās. Lai nezaudētu saikni ar tehnoloģiju attīstību, sistēmu paredzēts pārskatīt, kad 30% ES tirgū... Atvērt visu ierakstu >>>

Katru gadu divas dalībvalstis var izvēlēties Eiropas Kultūras galvaspilsētu, bet taagd reizi trīs gados programmā varēs piedalīties arī Norvēģija, Islande, Lihtenšteina un Šveice. Eiropas kultūras galvaspilsētu programmas mērķis ir veicināt kultūras bagātību un daudzveidību un stiprināt iedzīvotāju piederības sajūtu vienotai kultūrtelpai. Kultūras programma un tās ietvaros veiktās investīcijas savukārt dod savu artavu ilgtspējīgā pilsētu attīstībā. Saskaņā ar apstiprināto sarakstu kāda no Latvijas pilsētām 2027.gadā kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Eiropas kultūras galvaspilsētu izvēle Sešus gadus pirms kultūras galvaspilsētas programmas sākuma valsts rīko atlasi pilsētas izvēlei. Neatkarīga... Atvērt visu ierakstu >>>

Eiropas Parlamenta balsojums par iespēju e-grāmatām piemērot samazināto PVN likmi varētu tās padarīt lētākas. Ceturtdien EP deputāti atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu atļaut dalībvalstīm piemērot e-grāmatām samazinātu PVN likmi, tā pielīdzinot tās drukātajām grāmatām. Par priekšlikumu balsoja 590 deputāti, pret – astoņi, bet 10 atturējās. “Mūsu lasīšanas ieradumi pēdējo gadu laikā ir strauji mainījušies. Nav iemesla uz papīra drukātam laikrakstam piemērot zemāku PVN likmi nekā ekrānā lasāmam. Jaunā direktīva dalībvalstīm dos iespēju izlīdzināt digitālam un drukātam saturam piemērojamās PVN likmes,” sacīja ziņotājs Tom Vandenkendelaere (EPP, BE). Pašlaik e-grāmatām piemērojama... Atvērt visu ierakstu >>>

Pārdomu dokumentā ierosinātie iespējamie risinājumi ir izstrādāti, lai palīdzētu panākt plašu vienprātību par to, kā risināt nākotnē gaidāmās problēmas, un dotu jaunu impulsu šajā nozīmīgajā diskusijā. Virzība uz priekšu cita starpā nozīmētu pasākumus šādās trīs galvenajās jomās. Patiesas finanšu savienības izveides pabeigšana Efektīvas un stabilas ekonomiskās un monetārās savienības būtisks priekšnoteikums ir integrēta un labi funkcionējoša finanšu sistēma. Pamatojoties uz to, kas jau sasniegts pēdējo gadu laikā, ir jārod vienprātība par turpmākajiem pasākumiem. Tas ietver virzību uz priekšu attiecībā uz elementiem, kas jau ierosināti, kā arī vienošanos par papildu pasākumiem, kuri jāveic no... Atvērt visu ierakstu >>>

Pārdomu dokuments uzsāk ļoti svarīgu diskusiju par to, kā Eiropas Savienība var vislabāk izmantot globalizācijas sniegtās priekšrocības un reaģēt uz tās iespējām un problēmām. Ārējā jomā dokumentā galvenā uzmanība pievērsta nepieciešamībai veidot patiesi ilgtspējīgu globālo kārtību, kuras pamatā ir vienoti noteikumi un kopīga programma. ES vienmēr ir iestājusies par spēcīgiem un efektīviem „daudzpusējiem”, globāla mēroga noteikumiem, un tai būtu jāturpina izstrādāt tos tādā veidā, kas risina jaunas problēmas un nodrošina efektīvu izpildi. Piemēram, ES varētu uzstāt uz jauniem noteikumiem, kuru mērķis ir radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, vēršoties pret tādu kaitīgu un negodīgu... Atvērt visu ierakstu >>>

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ar ceturtdienas balsojumu likvidējuši pēdējo šķērsli ceļā uz viesabonēšanas piemaksu atcelšanu. Šā gada 15.jūnijā gaidāmā viesabonēšanas piemaksu atcelšana ļaus patērētājiem esot ārzemēs lielot mobilo tālruni par tādu pat cenu kā mājās. “Eiropas patērētajiem tā ir liela uzvara,” teica ziņotāja Miapetra Kumpula-Natri (S&D, Somija). “Mēs varam svinēt viesabonēšanas piemaksu atcelšanu no 15.jūnija. Ceļojot uz citām ES valstīm, patērētāji varēs telefonā lasīt e-pastus, lietot kartes, publicēt foto sociālajos medijos, zvanīt un sūtīt īsziņas kā mājās - bez papildus maksas!” EP ar 549 balsīm par, 27 pret un 50 eiroparlamentāriešiem atturoties... Atvērt visu ierakstu >>>

ES iedzīvotāji, uzturoties citā Eiropas valstī, drīz varēs piekļūt mājās abonētajam tiešsaistes saturam – TV pārraidēm vai filmām. Pieeja abonētajam tiešsaistes saturam, atrodoties citā Eiropas valstī; lietotāja pastāvīgās dzīvesvietas adreses pārbaude, lai novērstu autortiesību pārkāpumus; datu drošības un privātuma aizsardzība. Viesojoties citā ES valstī, ES iedzīvotājiem bieži nav iespējams piekļūt filmām, TV seriāliem, mūzikai, spēlēm vai sporta pārraidēm, par kurām viņi maksā abonentmaksu savā mītnes zemē. Ceturtdien apstiprinātie noteikumi, par kuriem Parlamenta un ES Padomes sarunu dalībnieki neformāli bija vienojušies februārī, šos ierobežojumus atcels. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji... Atvērt visu ierakstu >>>

Eiropas Savienības (ES) māja laipni aicina ikvienu interesentu 25. maijā uz tikšanos un sarunu ar franču domātāju un gleznotāju Bernāru Sordē (Bernard Sordet) . Saruna būs par „Eiropas atbildību”, to vadīs Eiropas Parlamenta Informācijas biroja vadītāja Marta Rībele. Pirmo reizi Eiropas Savienības iedzīvotāju aptaujā – Eiropas Parlamenta Eirobarometrā – izskanējusi eiropiešu vēlme visiem kopā stāties pretim ģeopolitiskajiem izaicinājumiem (augošā nestabilitāte arābu un musulmaņu pasaulē, Ķīnas un Krievijas varas un ietekmes pieaugums, D. Trampa ievēlēšana, Brexit ). Saruna ar Bernāru Sordē būs par to, kas notiek pasaulē un ko var darīt Eiropa, lai piedāvātu jaunas pasaules... Atvērt visu ierakstu >>>

Eiropas ziņu 2017.gada maija izdevumā lasiet par to, kā apzināties sevi lielākā veselumā, kā lauzt ledu sevī un visapkārt, kā arī iepazīstieties ar dažādiem notikumiem un iespējām. EIROPAS ZIŅAS Eiropas ziņas ir Latvijas Ārlietu ministrijas, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Rīgā un Eiropas Komisijas pārstāvniecības (EKP) Latvijā kopīgs izdevums. Atvērt visu ierakstu >>>

Baltā grāmata par Eiropas nākotni: pārdomas un scenāriji attiecībā uz 27 ES valstīm līdz 2025. gadam Baltajā grāmatā, ar kuru Eiropas Komisija nāca klajā 2017.gada 1. martā, ir raksturoti dažādi virzieni, kā varētu veidoties Eiropas nākotne. Mēs saskaramies ar daudziem izaicinājumiem – no globalizācijas un jauno tehnoloģiju ietekmes uz sabiedrību un nodarbinātību līdz raizēm par drošību un populisma izplatīšanos. Mēs nedrīkstam padoties šīm problēmām, tā vietā mums jāparūpējas par šo tendenču piedāvāto iespēju izmantošanu. Tāpēc šajā baltajā grāmatā piedāvājam piecus scenārijus, kā Eiropas Savienība atkarībā no mūsu izvēles varētu attīstīties līdz 2025. gadam. BALTĀ GRĀMATA Eiropas nākotnes... Atvērt visu ierakstu >>>

Lai pārvarētu gaidāmos politiskos izaicinājumus, uzlabotu ES rīcībspēju, atjaunotu iedzīvotāju uzticēšanos un palielinātu eirozonas noturību pret ārējiem šokiem, Eiropas Savienībai vispirms pilnībā jāizmanto Lisabonas līguma iespējas un tikai tad jāveic reformas, lai ES varētu paveikt vairāk. Šī galvenā ziņa apvieno trīs rezolūcijas par ES attīstību nākotnē, ko atbalstījis Eiropas Parlaments. Pirmā rezolūcija (ziņotāji Mercedes Bresso (S&D, Itālija) un Elmar Brok (EPP, Vācija)) fokusējas uz Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu. Cita starpā rosināts, ka: Padome jāpārveido par patiesu divpakāpju likumdošanas struktūru, un tās sastāvus par sagatavošanas struktūrām, līdzīgi kā darbojas Eiropas Parlamenta... Atvērt visu ierakstu >>>

Eiropas Parlaments aicina iedzīvotājus iesaistīties unikālā sadarbības projektā “my House of European History” , kas paredzēts, lai apkopotu Jūsu sniegtās liecības par Eiropu. Tīmekļa vietnes https://my-european-history.ep.eu/?locale=lv oficiālā atklāšana notiks 2017.gada 31.martā, bet jau tagad šajā mājas lapā Jūs varat iesniegt savus stāstus par Eiropu. Ir vairāki veidi, kā dalīties ar savām atmiņām: Attēli. Ir jāierauga, lai noticētu. Vienam stāstam var pievienot līdz pieciem attēliem, kuri ilustrēs jūsu liecību. Audioieraksts . Vai jebkad esat ticies ar kādu un šī tikšanās ir neatgriezeniski mainījusi jūsu dzīvi? Vai jums ir šīs tikšanās audioieraksts? Fantastiski! Kāpēc gan nepadalīties?... Atvērt visu ierakstu >>>

Eiropas Savienības (ES) institūcijās Briselē un Strasbūrā pieņemtie lēmumi tieši ietekmē mūsu ikdienu Latvijā, jo teju 80% nacionālo likumu ir balstīti uz ES direktīvām un regulām. Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele un ekonomikas padomnieks Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā Mārtiņš Zemītis ir sagatavojuši prezentācijas, sniedzot ieskatu, kā veiksmīgi aizstāvēt savas intereses Eiropas Savienībā. http://esmaja.lv/sites/default/files/marta_ribele_epib_26.01.2017..pdf http://esmaja.lv/sites/default/files/martins_zemitis_ekp_26.01.2017.pdf Marta Rībele: „Līdz pat 80% Latvijas likumu ir balstīti uz ES direktīvām un regulām, ko izstrādā Eiropas Komisija,... Atvērt visu ierakstu >>>

Maltas prezidentūra ES Padomē: ko no prezidentūras sagaida Maltas deputāti
Maltas prezidentūra būs no 2017. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam. Beidzoties Slovākijas prezidentūrai ES Padomē, tālāk stafeti pārņem Malta. Maltai savas prezidentūras laikā, kā darba kārtības noteicējai un kompromisu meklētājai, nāksies saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, starp kuriem ir migrācijas krīze Vidusjūras reģionā, ārpolitiskā spriedze un paredzamais Brexit sarunu sākums. Mēs jautājām Maltas Eiropas Parlamenta deputātiem par viņu viedokli attiecībā uz pirmo Maltas prezidentūru ES Padomē. Uzzini, ko viņi teica, mūsu rakstā. David Casa (EPP politiskā grupa) "Maltas prezidentūra nāk izšķirīgā brīdī, kad ES sastopas ar daudziem izaicinājumiem. Svarīgas vēlēšanas notiks Francijā,... Atvērt visu ierakstu >>>

Šodien [29.12.2016] svinīgajā godināšanas ceremonijā tika paziņots sabiedriskā balsojuma rezultāts – par 2016. Gada Eiropas cilvēku Latvijā kļuvis Andris Ambainis . Pasākumā ieskatu ES aktualitātēs sniedza Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra vietniece Ilze Juhansone, uzvarētāju godināja “Rail Baltica” vadītāja Baiba Rubesa. Balsotāji laureātu izvirzīja aptuveni 20 kandidātu konkurencē, katrs individuāli pamatojot savu balsojumu. Balsotāji pamato savu izvēli: “Izcils zinātnieks, kurš iedvesmo un stiprina ticību, ka Latvija var!” “Zinātne un pētniecība ir viena no ES izceltākajām jomām, ko visas dalībvalstis aicinātas attīstīt, lai veicinātu ES konkurētspēju pasaulē.”... Atvērt visu ierakstu >>>

Pēdējais 2016.gada žurnāla „Latvijas intereses Eiropas Savienībā” numurs ir veltīts Eiropas Enerģētikas Savienības attīstības tendenču izvērtēšanai. Savu viedokli par izaicinājumiem nozarei sniedz pieredzējuši Latvijas un Eiropas speciālisti. Žurnālu skatīt pielikumā . Avots: http://www.esmaja.lv/latvijas-intereses-es/zurnals-latvijas-intereses-eiropas-savieniba Atvērt visu ierakstu >>>

Nākamā gada ES budžetā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti nodrošinājuši lielāku atbalstu jauniešiem bez darba un Erasmus+, kā arī iniciatīvām mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, transporta infrastruktūras projektiem un izpētei. ES 2017.gada saistību daļa noteikta 157,8578 miljardu eiro, bet maksājumu daļa - 134,49 miljardu eiro apjomā. EP un ES Padomes panākto vienošanos dalībvalstu ministri formāli akceptēja 28.novembrī. tagad to ar 438 balsīm “par”, 194 “pret” un septiņiem deputātiem atturoties to pieņēma EP. Nu arī EP Prezidents Martins Šulcs ar savu parakstu to pārvērtis likumā. “Mēs esam sasnieguši mūsu mērķus! 2017.gada ES budžets ir skaidri mērķēts uz mūsu prioritātēm... Atvērt visu ierakstu >>>

Slovākijas prezidentūra ES Padomē norisinās no 2016. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim .
Slovākijas prezidentūras prioritātes ir balstītas uz trim savstarpēji saistītiem principiem – gūt uzskatāmus rezultātus, pārvarēt sadrumstalotību un galveno uzmanību pievērst iedzīvotājiem.
Šo 6 mēnešu laikā prezidentvalsts galveno uzmanību pievērsīs četrām galvenajām jomām: ekonomiski spēcīga Eiropa, moderns vienotais tirgus, ilgtspējīga politika migrācijas un patvēruma jomā un globālos procesos iesaistīta Eiropa.
Slovākijas prezidentūras tīmekļa vietne http://www.eu2016.sk/en Atvērt visu ierakstu >>>

Izsludina 2017. gada konkursu Erasmus+ projektu pieteikumiem
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) izsludina 2017. gada projektu pieteikumu konkursu Eiropas Savienības izglītības, mācību, jaunatnes un sporta atbalsta programmā Erasmus+ . Konkursā aicinātas piedalīties organizācijas, kas darbojas izglītības, mācību, jaunatnes vai sporta jomā. Nākamā gada konkursā Erasmus+ programmā Latvijai pieejamais finansējums ir palielināts par gandrīz trim miljoniem eiro, programmas izglītības sektorā sasniedzot turpat 17 miljonus eiro. Ievērojamākais finansējuma pieaugums ir profesionālās un augstākās izglītības mācību mobilitātēm – gandrīz divi miljoni eiro. “Daudzveidīgu prasmju apgūšana nākotnē nodrošinās indivīda konkurētspēju un ieguldījumu... Atvērt visu ierakstu >>>

Katru gadu septembrī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Eiropas Parlamentā saka runu par stāvokli Savienībā, izvērtējot iepriekšējā gada sasniegumus un izklāstot prioritātes nākamajam gadam. Priekšsēdētājs arī izklāsta, kā Komisija risinās aktuālākās problēmas, ar kādām saskaras Eiropas Savienība. Pēc runas seko plenārsēdes diskusija. Tā tiek uzsākts dialogs ar Parlamentu un Padomi, kas norisinās, lai sagatavotu Komisijas darba programmu nākamajam gadam. Runa par stāvokli Savienībā, kas sakņojas Lisabonas līgumā, ir paredzēta 2010. gada Pamatnolīgumā par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām, kurš paredz arī to, ka priekšsēdētājs Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam un Padomes prezidentūrai... Atvērt visu ierakstu >>>

Desmit darbības, kas eiropiešiem nodrošinās labākas prasmes
Eiropas Komisija 10. jūnijā pieņēma jaunu un visaptverošu Prasmju programmu Eiropai. Tās mērķis ir panākt, lai cilvēki jau agrīnā vecumā attīstītu plaša spektra prasmes, un pēc iespējas pilnīgāk izmantot Eiropas cilvēkkapitālu, tādējādi veicinot piemērotību darba tirgum, konkurētspēju un izaugsmi Eiropā. Prasmju programma Eiropai aicina dalībvalstis un ieinteresētās personas uzlabot prasmju kvalitāti un to piemērotību darba tirgum. Pētījumi liecina, ka 70 miljoniem eiropiešu trūkst pienācīgas lasīt un rakstīt prasmes, un vēl vairāk ir to, kuriem ir vājas rēķināšanas un digitālās iemaņas. Tādējādi tie ir pakļauti bezdarba, nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Turpretī ļoti daudzi eiropieši,... Atvērt visu ierakstu >>>

Eiropas filmu nedēļa 20.-26.maijs Kino Splendid Palace Elizabetes iela 61, Rīga EUNIC tikšanās reizē 2015. gada nogalē tika pieņemts lēmums organizēt filmu nedēļu, kas veltīta migrācijas tēmai. Lai skatītājiem piedāvātu pēc iespējas daudzveidīgāku programmu, līdzdalībai projektā tika uzaicinātas arī diplomātiskās pārstāvniecības, Eiropas Parlamenta informācijas birojs Latvijā, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Šo institūciju sadarbības rezultātā ir radīta programma, kas skatītajiem sagādās ne vienu vien pārsteigumu. Eiropas filmu nedēļas mērķi ir vairāki: plašā programma ilustrēs migrācijas tēmas aspektus Eiropas valstu kontekstā, neizvairoties arī no ikdienas attēlošanas un izaicinājumiem,... Atvērt visu ierakstu >>>

Eiropas eksāmens
Latvijas Republikas ārlietu ministrija, Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrija, Valsts izglītības satura centrs, Eiropas Parlamenta Informācijas birojs, Eiropas Komisijas pārstāvniecība, Latvijas Pašvaldību savienība, biedrība Eiropas Kustība Latvijā aicina izglītības iestādes un pašvaldības plānot un organizēt 9.maija – Eiropas dienas pasākumus.
9. maijā Latvijā un pārējā Eiropas Savienībā (ES) atzīmē Eiropas dienu. Šajā dienā 1950. gada 9. maijā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans nāca klajā ar savu redzējumu par Eiropas valstu sadarbību, kas novērstu vēl viena postoša kara iespējamību. Eiropas diena Latvijā tiek atzīmēta jau 21. gadu. Katru gadu Eiropas dienā... Atvērt visu ierakstu >>>

Ārlietu ministrija aicina Latvijas iedzīvotājus, kuri ceļo uz ārvalstīm, izmantot ministrijas piedāvāto e-pakalpojumu un reģistrēt plānoto ceļojumu Konsulārajā reģistrā: https://www.latvija.lv/lv/Epakalpojumi/EP139/Apraksts Ja plānots īslaicīgi (līdz trīs mēnešiem) izbraukt no Latvijas, Ārlietu ministrija aicina ikvienu ceļotāju reģistrēties Konsulārajā reģistrā, lai krīzes (dabas katastrofu, politisko nemieru, kara darbību utt.) gadījumā jebkurā no pasaules valstīm varētu ar personu sazināties un nodrošināt operatīvu nepieciešamās konsulārās palīdzības sniegšanu. Reģistrācija Konsulārajā reģistrā ir brīvprātīga un bezmaksas.
Savā profilā izveidotajam ceļojumam iespējams pievienot arī... Atvērt visu ierakstu >>>

Eiropas Programmā migrācijas jomā, kuru Komisija pieņēma 2015. gada maijā, ir izklāstīta nepieciešamība pēc vispusīgas pieejas migrācijas pārvaldībai. Kopš tā laika ir ieviesti vairāki pasākumi – tostarp ir pieņemtas divas ārkārtas shēmas, lai 160 000 cilvēku, kuriem ir nepārprotami vajadzīga starptautiskā aizsardzība, pārceltu no visvairāk skartajām dalībvalstīm uz citām ES dalībvalstīm, un apstiprināts Komisijas Rīcības plāns par atpakaļnosūtīšanu. 23. septembrī Eiropas Komisija izklāstīja prioritāro darbību kopumu, kuras veicamas nākamajos sešos mēnešos, lai īstenotu Eiropas Programmu migrācijas jomā. Tie ietver gan īstermiņa pasākumus pašreizējās situācijas stabilizēšanai, gan ilgtermiņa... Atvērt visu ierakstu >>>

Balsojums par 2015. gada Eiropas cilvēku Latvijā TOP 10
www.eiropaskustiba.lv , , tel./fakss: +371-67326548, Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050 24.11.2014 GADA EIROPAS CILVĒKA LATVIJĀ tituls jau astoņpadsmit gadus pēc kārtas tiek piešķirts cilvēkam, kurš ar saviem darbiem devis vislielāko ieguldījumu Latvijas vārda popularizēšanai Eiropā un Eiropas kopējo vērtību integrēšanai Latvijā. Titula ieguvējs tiek noskaidrots sabiedrības balsojumā, ko tradicionāli organizē Eiropas Kustība Latvijā. Līdzšinējos gados ar savu balsojumu esam pateikuši paldies Vairai Vīķei Freibergai, Andrim Piebalgam, Zbigņevam Stankevičam, Renāram Kauperam, Aigaram Apinim, Valdim Dombrovskim, Mairim Briedim un citiem. Šī gada TOP 10 kandidāti tika izvirzīti... Atvērt visu ierakstu >>>

Eiropas valodu diena 2015
26.septembrī tiks atzīmēta Eiropas Valodu diena 2015 , kas tiek organizēta, lai palielinātu informētību par plašo valodu dažādību Eiropā, veicinātu kultūras un valodu daudzveidību un rosinātu apgūt svešvalodas. Gatavojoties atzīmēt šo dienu savās skolās, interesentiem ir iespēja izmantot Eiropas moderno valodu centra mājaslapā sadaļā European Day of Languages piedāvātos materiālus angļu, franču, vācu, kā arī citu Eiropas valstu valodās gan stundām, gan ārpusstundu nodarbībām dažādām vecuma grupām. Vietnē atrodami interesanti un dažādi fakti par valodām, dzīvnieku valodas atdarinājumi dažādās valodās, informācija par pasaulē slavenu cilvēku valodu zināšanām, par zīmju valodu, dīvaini vārdi dažādās... Atvērt visu ierakstu >>>

Luksemburga no Latvijas pārņem ES prezidentūru
Luksemburga uz pusgadu kļūst par Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošo valsti, pārņemot šīs pilnvaras no Latvijas. Savai prezidentūrai Luksemburga ir pasludinājusi septiņas prioritātes jeb pīlārus. Pirmā prioritāte ir stimulēt investīcijas, lai stiprinātu izaugsmi un nodarbinātību. Šī pīlāra ietvaros Luksemburga centīsies panākt 315 miljonu eiro ieguldīšanu stratēģiskajos investīciju projektos. Otrā prioritāte ir padziļināt ES sociālo dimensiju. Luksemburgas prezidentūra centīsies panākt ļoti konkurētspējīgu sociālā tirgus ekonomiku, kuras ietvaros būtu jāpanāk pilna nodarbinātība. Trešā prioritāte ir vadīt migrāciju, apvienojot brīvību, taisnīgumu un drošību. Šī pīlāra ietvaros Luksemburga... Atvērt visu ierakstu >>>

Latvijas prezidentūra skaitļos
181 dienu ilgusi Latvijas prezidentūra ES Padomē; 1680 Latvijas prezidentūras organizēto pasākumu skaits Latvijā un Briselē; 53 Ministru padomes sanāksmes, ko vadījuši Latvijas pārstāvji; 158 reizes Latvijas ministri un augstākas amatpersonas bijušas vizītēs Briselē un Luksemburgā; 64 stundas jeb 3854 minūtes Latvija pārstāvējusi Eiropas Savienības Padomi Eiropas Parlamenta plenārsēdē; 12,5 stundas ilgusi garākā trialoga sanāksme Briselē (no 19:30 – 8:00, diskutējot par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu); 25 300 dalībnieki piedalījušies prezidentūras pasākumos Latvijā; 1140 valsts pārvaldes darbinieki tieši iesaistīti prezidentūras sagatavošanā un īstenošanā; 107 praktikantu programmas... Atvērt visu ierakstu >>>

Aicinājums piedalīties "Eiropas eksāmenā"
Vai zini, ko Latvija dara kā Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts? Vai atceries, kurā gadā Latvija iestājās ES? Vai zini, kad svin Eiropas dienu? Lai veicinātu ikviena Latvijas iedzīvotāja, īpaši skolēnu, zināšanas par šiem un citiem ar Eiropas Savienību saistītiem jautājumiem, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā aicina ikvienu interesentu šā gada 8. maijā piedalīties „Eiropas eksāmenā” , ko tiešsaistē varēs kārtot www.esmaja.lv . Savukārt jau no 1. aprīļa ikviens ir aicināts sākt gatavoties „Eiropas eksāmenam”, iepazīstoties ar mācību materiāliem, kas ir pieejami mājas lapā www.esmaja.lv un portālā www.e-klase.lv . Mācību materiālos ir iekļauta informācija... Atvērt visu ierakstu >>>

Carnikavas nēģiem Eiropas aizsardzība
Informācijas avots: www.nozare.lv

Skagale, Gundega. Carnikavas nēģiem Eiropas aizsardzība.-
Latvijas Avīze.-Nr.36 (2015,23. februārī), 6. lpp. Karīnas Miezājas foto Eiropas Komisija izdevusi īpašu regulu, ar kuru Carnikavas nēģi ierakstīti Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā. Tas nozīmē, ka turpmāk tikai Gaujas upes lejtecē pie iztekas laikā no 1. augusta līdz 1. februārim zvejotos nēģus atļauts marķēt ar norādi "Carnikavas nēģi". Eiropai aizsargāt Carnikavas nēģus lūdza Carnikavas novada dome. "Mēs lepojamies ar saviem nēģiem, jo tie ir ļoti garšīgi," priecājas Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica, kuru par Eiropas Komisijas... Atvērt visu ierakstu >>>

Eiropas Komisijas diskusiju cikls “Dialogs ar iedzīvotājiem”
Eiropas Komisijas diskusiju cikls “Dialogs ar iedzīvotājiem” 2015. gadā tiks aizsākts dienā, kad Rīgā atklās Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē. Pasākums norisināsies 8. janvārī, Rīgas Latviešu biedrības namā, un tajā piedalīsies Valdis Dombrovskis, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ar atbildību par eiro un sociālo dialogu. Tiešraidi no diskusijas 8. janvārī būs iespējams vērot www.eiropasnakotne.lv vai diskusiju cikla “Dialogs ar iedzīvotājiem” vienotajā interneta vietnē www.ec.europa.eu/citizens-dialogues (sekojiet informācijai no 15.12.2014.) Pasākuma darba valoda – latviešu, ar tulkojumu angliski, lietuviski, igauniski, zviedriski, dāniski,... Atvērt visu ierakstu >>>

Infografika: ES budžets
Infografika: ES budžets: kur tiek izlietota ES nauda un kas ir tās avots
Tā kā Eiropas Parlaments lemj par Eiropas Savienības budžetu, publicējam infografiku par ES izdevumiem atbilstoši katrai ES dalībvalstij.
Infografika palīdzēs labāk izprast ikgadējo un daudzgadu budžetu.
Pārskatā izmantoti jaunākie dati, kas publicēti Eiropas Komisijas 2013. gada Finanšu ziņojumā.
Aprēķini procentos attiecas uz naudu, kas ieguldīta 28 ES dalībvalstīs. Nauda, kas tērēta ārpus ES, nav iekļauta šajos aprēķinos. Infografika Informācijas avots: Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā Atvērt visu ierakstu >>>

ES Informācijas sniedzēju forums 2014
10.novembrī biedrība „Eiropas Kustība Latvija” jau otro gadu pēc kārtas koordinēja ES informācijas sniedzēju forumu. Šajā gadā pieteicās īpaši daudz dalībnieku! Pasākumu sāka EKL prezidents Andris Gobiņš, kurš bija moderators arī pirmajai paneļdiskusijai. To atklāja Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Inga Skujiņa, stāstot par gatavošanās procesu prezidentūrai. Andris Kužnieks ,Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājas vietnieks, iepazīstināja ar Eiropas Komisijas darba prioritātēm un pārstāvniecības struktūras izmaiņām. Dace Skadiņa , Eiropas Parlamenta informācijas biroja Latvijā sabiedrisko attiecību pārstāve, informēja par dažādajām iespējām iesaistīties EPIB... Atvērt visu ierakstu >>>

Eiropas Komisija apstiprinājusi 2014.-2020. gada ES fondu darbības programmu "izaugsme un nodarbinātība".
Ceturtdien, 13.novembrī, Eiropas Komisija (EK) oficiāli apstiprinājusi Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu „Izaugsme un nodarbinātība”, kuras ietvaros Latvijai būs pieejams finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā. Latvija ir trešā valsts starp visām dalībvalstīm, kuras darbības programma ir oficiāli apstiprināta. Darbības programma nosaka ES fondu investīciju principus, sasniedzamos rezultātus un atbalsta jomas nākamajiem septiņiem gadiem. “Tas, ka Latvija ir pirmajā trijniekā starp visām dalībvalstīm, kuru darbības... Atvērt visu ierakstu >>>

Informācijas avots: www.nozare.lv
Tihonovs, Juris. Eiroparlaments apstiprina EK.- Diena.-Nr.204(2014, 23.oktobris), 11.lpp. Žana Kloda Junkera vadītā komanda oficiāli sāks darbu 1. novembrī. Eiropas Parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu (423 par, 209 pret un 67 atturoties) trešdien apstiprinājis jauno Eiropas Komisiju, kas oficiāli sāks darbu no nākamā mēneša sākuma. Viceprezidenta un eiro un sociālā dialoga komisāra amatā apstiprināts arī bijušais Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Pilnīgai formalitāšu nokārtošanai jaunajam komisijas sastāvam vēl jāsaņem ES dalībvalstu un valdību vadītāju atbalsts. Eiropas Parlamenta deputāti pirms kopējā balsojuma bija atsevišķi iztaujājuši... Atvērt visu ierakstu >>>

Infografika: deviņi kodolīgi fakti par jauno EP sastāvu
Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā izstrādājis parocīgu informācijas materiālu, kas var noderēt Jūsu ikdienas darbā.
Infografikā apkopota pamatinformācija par jaunajiem deputātiem, kas EP ievēlēti no Latvijas, deviņi fakti par EP darbu, kā arī pastāstīts par to, kas ir un kas nav Eiropas Parlamenta kompetenču lokā. Infografika Informācijas avots: Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā
Atvērt visu ierakstu >>>

Itālijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē
Latvijai prioritārie jautājumi Itālijas prezidentūras laikā Līdzīgi kā līdzšinējās prezidentūrās, arī Itālijas prezidentūras vadmotīvs ir izaugsme un nodarbinātības atjaunošana, balansējot fiskālās konsolidācijas un strukturālo reformu pasākumus. Latvija atbalsta Itālijas prezidentūras prioritātes un kā daļa no Itālijas, Latvijas un Luksemburgas prezidentūru trio nodrošinās programmas pēctecību darbā pie priekšlikumiem, kas vērsti uz ekonomisko izaugsmi un nodarbinātības veicināšanu. Latvija ir ieinteresēta, lai Itālijas prezidentūras laikā tiktu pabeigtas institucionālās pārmaiņas, kas 2015.gadā Latvijas prezidentūrai ļautu pilnvērtīgi sākt jaunu darba ciklu. Latvija atbalsta Itālijas prezidentūras... Atvērt visu ierakstu >>>

Nesen Latviju pāršalca ziņa, ka Eiropas Savienībā (ES) atļaus audzēt ģenētiski modificētu kukurūzu. Ik pa brīdim atskan runas par to, ka Eiropa mudina pāriet uz zaļākiem un videi draudzīgākiem enerģijas veidiem. Ko tad vides jomā iesaka vai nosaka ES? Un cik mūsu pašu ziņā ir veidot un noteikt? Šis raksts sniedz ieskatu par to, kā Latvijas iedzīvotāji, kas apvienojušies biedrībās un nodibinājumos, izmantojot Eiropas Sociālā fonda finansējumu, īsteno un iedzīvina savas idejas dažādos Latvijas novados, lai saglabātu sava novada, pilsētas un valsts dabas skaistumu un resursus. Rakstā minēti atsevišķi piemēri, kas ir gan kā informācijas un praktisku padomu avots, gan arī kā idejas līdzīgiem projektiem,... Atvērt visu ierakstu >>>

Šogad Eiropas Parlamenta vēlēšanas
Rīga, 13.febr., LETA. Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultāti tiks publicēti visās dalībvalstīs vienlaicīgi, tātad tie būs zināmi svētdien, 25.maijā , šodien preses konferencē žurnālistiem skaidroja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Lai izraudzītos savus astoņus deputātus nākamajam EP sasaukumam, Latvijas vēlētāji pie balsošanas urnām dosies 24.maijā. Tā būs sestdiena, un balsot būs iespējams no plkst.7 līdz plkst.20 . Cimdars vērsa uzmanību, ka šajās vēlēšanās darba laiks būs īsāks nekā aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās. Šajās vēlēšanās var balstot ikviens Eiropas Savienības (ES) pilsonis, neatkarīgi no tā, kurā valstī viņš atrodas. Ja Latvijas pilsonis atrodas... Atvērt visu ierakstu >>>

Grieķijas prezidentūra ES Padomē
Latvijai prioritārie jautājumi Grieķijas prezidentūras ES Padomē laikā 2014.gada pirmajā pusē Latvijas horizontālās prioritātes
Ekonomiskās un monetārās savienības stabilitāte un pilnveide, tai skaitā: - Banku savienība - Ekonomikas politikas koordinācija - EMS sociālā dimensija Grieķijas prezidentūras laikā jāturpina darbs pie aktuālajiem EMS pilnveides jautājumiem. Uzskatām, ka mehānismu stiprināšana ievērojami uzlabos Eiropas Savienības spējas identificēt riskus un apdraudējumus EMS darbībai, kā arī novērst krīzes. Izaugsme un nodarbinātība, īpaši: - Vienotais tirgus, t.sk., Vienotais digitālais tirgus - Eiropas semestris - Nodarbinātības veicināšana - Nodokļi Latvija uzskata, ka ir... Atvērt visu ierakstu >>>

Atskats uz Eiropas Savienības informācijas sniedzēju forumu
Forumu rīkoja Ārlietu ministrija, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā un Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā.

Foruma mērķis: Stiprināt Eiropas Savienības (turpmāk – ES) informācijas sniedzēju kapacitāti, nodrošināt efektīvu Latvijā esošo informācijas sniedzēju savstarpējo komunikāciju un sadarbību, aptverot visu Latvijas teritoriju un sabiedrības grupas un racionāli izmantojot pieejamos resursus. Identificēt sekmīgas sadarbības šķēršļus, apzināt informācijas izplatīšanas veiksmju stāstus, rast piemērotākos risinājumus turpmākam savstarpēji koordinētam darbam. Informēt ES informācijas sniedzējus par aktuālajām ES komunikācijas tēmām.
Kopsavilkuma PDF versija Atvērt visu ierakstu >>>

Izstrādāti priekšlikumi, lai uzlabotu Eiropas Savienības fondu apguvi, vadību un uzraudzību nākamajā 2014.-2020.gada plānošanas periodā.

Š.g. 31.oktobrī ir noslēdzies Darba grupa s administratīvā sloga mazināšanai Eiropas Savienības fondu apguvē darbs, lai sagatavotu priekšlikumus, kas būtu ieviešami, gatavojot jaunā plānošanas perioda dokumentus un normatīvos aktus.

Kopumā pusgada laikā ir notikušas 10 darba grupas sanāksmes un Finanšu ministrijā iesniegti 32 priekšlikumi gan par projektu atlases kārtības uzlabošanu, projektu pieteikumu vienkāršošanu un projektu ideju atlases procedūras ieviešanu, gan par juridiskām niansēm līgumu slēgšanā un iepirkumu procedūru veikšanā,... Atvērt visu ierakstu >>>

Noslēgusies foto stāstu akcija „ESF – tev”
9.oktobrī noslēdzās Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta rīkotā foto stāstu akcija „ESF – tev” un noskaidroti pieci tās uzvarētāji. Kopumā foto stāstu akcijai tika iesniegts 21 iedvesmojošs piemērs par to, kādu ieguldījumu Eiropas Sociālā fonda projekti snieguši Latvijas iedzīvotājiem. Visus akcijai iesniegtos foto stāstus var aplūkot šajā galerijā: http://www.draugiem.lv/vk_esfprojekti/gallery/?aid=48981961
Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta vadītāja Solvita Gulbe: „ Pateicamies visiem foto stāstu iesniedzējiem. Lai arī šī ir tikai neliela daļa no visiem īstenotajiem projektiem, tie lieliski parāda atbalstīto... Atvērt visu ierakstu >>>

Atklāta balsošana par Latvijas prezidentūras logo
No šodienas, 12.augusta ikviens ir aicināts izdarīt savu izvēli un nobalsot par kādu no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē logo variantiem, tādējādi palīdzot žūrijai izlemt, kurš būs Latvijas prezidentūras logo. Latvijas prezidentūra ES Padomē norisināsies 2015.gada 1.pusgadā, tas būs viens no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas vēsturē. Prezidējošās valsts logo izveide ir kļuvusi par tradīciju. Prezidentūras logo ir kas vairāk par vienkārši grafisku zīmi, tas ir simbols, kas raksturo gan gaidāmo prezidentūru, gan Latviju. Lai iegūtu iespējami labāko Latvijas prezidentūras ES Padomē logo, Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts izsludināja konkursu, kurā saņemtie darbi šobrīd... Atvērt visu ierakstu >>>

Aicinājums izvērtēt Eiropas Sociālā fonda projektus
Valsts kanceleja aicina: „Seko mums un uzzini, ko Eiropas Sociālais fonds devis tev” Šogad noslēgumam tuvojas 2007. - 2013. gada Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plānošanas periods. Šajā laikā, izmantojot Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu, ir paveiktas daudzas nozīmīgas lietas, notikušas izmaiņas, kas uzlabo un atvieglo cilvēku dzīvi. Lai par tām uzzinātu pēc iespējas vairāk cilvēku, Valsts kanceleja sadarbosies ar projektu īstenotājiem, meklējot un izceļot praktiskos projektu sasniegumus. Plānota komunikācija sociālajos tīklos, sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem, tiks sūtīti tiešie e-pasti mērķauditorijām, rīkoti publiski pasākumi un citas aktivitātes. Sabiedrības integrācijas... Atvērt visu ierakstu >>>

Projekta dati Projekts: „Pakalpojumu pieejamības paaugstināšana Ilūkstes novadā” Projekta īstenotājs: Ilūkstes novada dome Projekta Nr.: 1DP/1.5.1.3.2/09/APIA/SIF/004 Programma: Eiropas Sociālais fonds, 1.5.1.3.2. apakšaktivitāte "Publisko pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana valsts, reģionālā un vietējā līmenī"
 
www.limbazubiblioteka.lv/files/editor/12_P_Ilukstes_1_pieturas_agentura.pdf Atvērt visu ierakstu >>>

Projekta dati Projekts: „Biedrības „Latvijas Lauku forums” administratīvās kapacitātes stiprināšana aktīvas un kvalitatīvas nevalstiskā sektora līdzdalības nodrošināšanai reģionālās attīstības rīcības politikā un Ministru Kabineta Komitejā” Projekta Nr.: 1DP/1.5.2.2.2/11/APIA/SIF/001 Projekta īstenotājs: Biedrība „Latvijas lauku forums” Programma: Eiropas Sociālais fonds, 1.5.2.2.2. apakšaktivitāte „Nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana”
 
www.limbazubiblioteka.lv/files/editor/13_L_Lauku_forums_e_riks.pdf Atvērt visu ierakstu >>>

Projekta dati Projekts: „POLS – Pacientu organizāciju līdzdalības stiprināšana” Projekta Nr.: 1DP/1.5.2.2.2/10/APIA/SIF/015 Projekta īstenotājs: Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība „Dzīvības koks” Programma: Eiropas Sociālais fonds, 1.5.2.2.2. apakšaktivitāte „Nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana”
 
www.limbazubiblioteka.lv/files/editor/7_P_onkologija_rehabilitacija.pdf Atvērt visu ierakstu >>>

Projekta dati Projekts: „Biedrības „Latvijas Autisma apvienība” administratīvās kapacitātes stiprināšana” Projekta Nr.: 1DP/1.5.2.2.2/11/APIA/SIF/196 Projekta īstenotājs: Biedrība „Latvijas Autisma apvienība” Programma: Eiropas Sociālais fonds, 1.5.2.2.2. apakšaktivitāte „Nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana”
 
www.limbazubiblioteka.lv/files/editor/5_P_Autisma_apvieniba.pdf Atvērt visu ierakstu >>>

Lietuvas prezidentūra ES Padomē
1. jūlijā Lietuva no savas trio prezidentūras partneres Īrijas pārņem ES Padomes prezidējošās valsts funkcijas . Lietuva par prezidentūras mērķi izvirzījusi uzticamu, uz attīstību vērstu un atvērtu Eiropu (credible, growing and open Europe). Prezidentūras prioritāšu lokā ir ES tirgus nostiprināšana, Eiropas attīstības un konkurētspējas sekmēšana, infrastruktūras aizsardzība un kiberdrošība, kā arī nodarbinātības iespēju uzlabošana, īpaši akcentējot jauniešu bezdarba problēmu un sociālās aizsardzības nozīmi. Lietuvas amatpersonas norāda, ka Lietuvas prioritārais uzdevums ir censties panākt pēc iespējas ciešāku ES dalībvalstu sadarbību ar Austrumu partnervalstīm. Atklājot Lietuvas prezidentūru... Atvērt visu ierakstu >>>

Eiro ieviešana un iedzīvotāju labklājība
Valsts kanceleja sadarbībā ar Finanšu ministriju un Latvijas banku apkopojusi informāciju par īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumiem un riskiem, kas saistīti ar eiro ieviešanu. Eiropas vienotās valūtas ieviešana ir bijusi teju visu valdību prioritāte kopš Latvijas iestājas Eiropas Savienībā 2004. gadā, taču tikai pēdējo trīs gadu laikā, pārvarot krīzi, valdība V.Dombrovska vadībā mērķtiecīgi rīkojusies šī mērķa īstenošanai. Kopš šī gada septembra Latvija izpilda visus Māstrihtas kritērijus, kvalificējoties iestājai eirozonā, un, ņemot vērā, ka sagatavošanās šai pārejai būs viens no svarīgajiem uzdevumiem 2013. gadā, valdības uzdevums ir detalizēti izskaidrot iedzīvotājiem visus ieguvumus un riskus,... Atvērt visu ierakstu >>>

Vienojas par ES daudzgadu budžetu
8. februārī, pēc apmēram 25 h garām sarunām, valstu līderi Eiropadomē vienojās par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020. gadam. Budžeta kopapjoms šim periodam paredzēts kā nepilni EUR 960 mljrd., kas ir pielīdzināms 1% no ES nacionālā kopprodukta, un salīdzinājumā ar šābrīža budžeta perspektīvu (2007.-2013. gads), tēriņi būs par 3.4% mazāki. Salīdzinoši mazāk līdzekļu atvēlēti kohēzijas un lauksaimniecības politikai, bet vairāk – konkurētspējai, pētniecībai, jaunatnei/izglītībai, drošībai/pilsoniskumam, lauku attīstībai un zvejniecībai, ES ārējai darbībai. Paredzēts ieviest arī „Jaunatnes garantiju”, kas sekmētu jauniešu nodarbinātību. Pagaidām galvenie rezultāti Latvijai –... Atvērt visu ierakstu >>>

Īrijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē
No 2013. gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam Īrija uzsāks savu prezidentūras termiņu Eiropas Savienības Padomē jau 7. reizi. Prezidentūra sakrīt ar Īrijas 40. gadadienu. Trio prezidentūrā Īrija ir pirmā, nākamā prezidentūrā ir Lietuva (2013. gada 2. puse) un pēc tās - Grieķija (2014. gada 1. puse). Īrijas prezidentūra strādās, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un darba vietas un lai veicinātu Eiropas konkurētspēju. Īrijas prezidentūra risinās arī jauniešu bezdarba jautājumu, kas ES ir sasniedzis kritisku līmeni. Īrijas prezidentūra tiks uzsākta 2013. gada 10. janvārī Dublinā. Informācija par Īrijas prezidentūru: http://www.eu2013.ie Atvērt visu ierakstu >>>

2012. gada Eiropas cilvēks Latvijā- Aigars Apinis
Sabiedriskajā balsojumā par 2012. gada Eiropas Cilvēku Latvijā kļuvis trīskāršais paraolimpisko spēļu čempions, pasaules rekordists Aigars Apinis. Balsojumu jau 15. gadu pēc kārtas rīkoja Eiropas Kustība Latvijā, šogad ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Europe Direct Rīga informācijas centra atbalstu. Balsotāji, izvirzot Aigaru Apini 2012. gada Eiropas Cilvēka Latvijā titulam, raksta: „A.Apinis sevī iemieso eiropeiskās vērtības, pilsonisku stāju un līdzdalību, tā, piemēram, darbojoties kā Eiropas Labās gribas vēstnieks, piedaloties biedrības „Apeirons” vadībā, organizējot sporta attīstību Latvijā.” „Aigars ir kā simbols latviešu nācijas visvērtīgākajām... Atvērt visu ierakstu >>>

Gada Eiropas cilvēks Latvijā
2012. gada Eiropas Cilvēka Latvijā titulam aicinām izvirzīt cilvēku, kas ar savu eiropeisko stāju iedvesmojis Latvijas sabiedrību vai veicinājis panākumu sasniegšanu Eiropas līmenī. Jau zināmi pirmie septiņi balsojuma pagaidu līderi! Sabiedriskais balsojums par 2012.gada Eiropas Cilvēku Latvijā ir izpelnījies sabiedrības uzmanību, un arī šogad aktīvi notiek arvien jaunu kandidātu izvirzīšana. Uz šo brīdi Eiropas Kustība Latvijā ir izveidojusi „topu” ar balsojuma septiņiem pagaidu līderiem (alfabētiskā secībā): Aigars Apinis , trīskārtējais paralimpisko spēļu čempions. Šeit un tālāk balsotāju citāti – „Aigars neatlaidīgi cīnās par nediskrimināciju un Latvijas sporta attīstību... Atvērt visu ierakstu >>>

Cik augsti nodokļi ir ES valstīs
Latvijas nodokļu sistēma pēdējā laikā atkal kļuvusi par visā sabiedrībā plaši apspriestu tēmu, tāpēc Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā tieši uz nākamā gada Latvijas budžeta pieņemšanas laiku ir izveidojusi infografiku, kurā salīdzinātas atsevišķu nodokļu likmes ES dalībvalstīs. Izņemot atsevišķas nianses kā, piemēram, akcīzes nodokļa minimālās likmes vairākiem produktiem, nodokļu likumdošana ir katras valsts pārziņā un to neregulē Eiropas Savienība (ES). Tādēļ katrā valstī izveidojusies sava nodokļu sistēma, un atsevišķu likmju salīdzinājums vēl neļauj spriest par nodokļu slogu – taču tas ļauj secināt, ka Latvija, piemēram, ir viena no astoņām ES valstīm, kurā iedzīvotāju ienākuma... Atvērt visu ierakstu >>>

Iedzīvotājiem par eiro
Otrdien, 2012. gada 6. novembrī, Ministru kabinetā tika apstiprināts Euro ieviešanas likumprojekts , kas nosaka vispārīgos eiro valūtas ieviešanas principus, lai īstenotu Ministru kabineta noteikto mērķi – 2014. gada 1. janvārī ieviest Latvijā eiro. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvu un caurskatāmu eiro ieviešanu Latvijas Republikā. Tajā ir noteikts vienlaicīgas apgrozības periods latiem un eiro, valūtu bezmaksas nomaiņas periods, paralēlās cenu atspoguļošanas periods un citas ar eiro ieviešanu saistītas norises. Likumprojektā ir paredzēts, ka, sākot ar eiro ieviešanas dienu, jaunā valūta vienlaicīgi tiks ieviesta skaidras, bezskaidras un elektroniskās naudas norēķinos. Lata un... Atvērt visu ierakstu >>>

Eiropas valodu dienas 2012 pasākumi
Katru gadu 26. septembrī Eiropas Savienības dalībvalstīs atzīmē Eiropas Valodu dienu, kad tiek pievērsta īpaša uzmanība Eiropas valodām, valodu daudzveidībai un to apguvei visa mūža garumā. Latviešu valodas aģentūra kopā ar sadarbības partneriem jau astoto gadu aicina piedalīties Eiropas Valodu dienas pasākumos! Šogad Latvijā pasākumi plānoti divu nedēļu garumā. Pasākumu cikls sāksies piektdien, 21. septembrī, plkst. 11.30 ES mājā ar valodu darbnīcām , kur interesentiem (ar vai bez priekšzināšanām) būs iespēja atraktīvā un radošā veidā iepazīties ar spāņu, latviešu, angļu, zīmju, norvēģu, lietuviešu, igauņu un itāļu valodu. Katrā valodas darbnīcā varēs dzirdēt šīs valodas skanējumu, uzzināt ko... Atvērt visu ierakstu >>>

21. septembrī Eiropas sadarbības diena
Eiropas sadarbības dienu 2012 ar saukli “Kopā ar kaimiņiem labākai nākotnei!” svinēs visā Eiropā, stāstot plašākai sabiedrībai par sadarbību un draudzīgu saišu veidošanu ar kaimiņiem pāri robežām. Eiropas sadarbības diena notiek vienlaicīgi visā Eiropas Savienības (ES) un tai tuvāko kaimiņvalstu teritorijās 40 valstīs. Jau aptuveni 80 sadarbības programmas ir apstiprinājušas savu dalību Eiropas sadarbības dienas pasākumos, kuru skaits sniedzas jau tuvu 200. ES Reģionālās politikas komisārs Johanes Hāns atbalsta Eiropas sadarbības dienu un arī piedalīsies tās svinībās. “ Šī ir lieliska iespēja novērtēt, kā teritoriālā sadarbība palīdz tuvināt eiropiešus citu citam, dalīties ar... Atvērt visu ierakstu >>>

Latvijai prioritārie jautājumi Kipras prezidentūras laikā
Latvijas valdības horizontālās prioritātes. Eiropas Savienības daudzgadu budžets 2014.-2020.gadam Sarunas par ES daudzgadu budžetu un ar to saistītie likumdošanas priekšlikumi budžeta ieņēmumu un izdevumu daļā, īpaši regulas Kohēzijas politikai un Kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2013. gada. Ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme un finanšu stabilitāte Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību Ekonomikas un monetārajā savienībā, kā arī Izaugsmes un nodarbinātības pakta Eiropai ieviešana, t.sk. līgumam un paktam atbilstošu ES tiesību aktu un iniciatīvu izstrāde. ES vienotā tirgus stiprināšana un digitāla vienotā tirgus izveide. Diskusijas par Ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanu,... Atvērt visu ierakstu >>>

Eiropas Savienības Dārza svētki
Turpinot tradīcijas, 2012. gada 12. maijā Rīgā, Vērmanes dārzā notiks Eiropas nedēļas centrālais pasākums - Eiropas Savienības Dārza svētki , kas jau ceturto gadu pēc kārtas pulcēs visu paaudžu rīdziniekus un pilsētas viesus. Šogad pasākuma tēma ir „Eiropas aktīvas novecošanas un paaudžu solidaritātes gads”. Tā mērķis ir atspoguļot aktīvu novecošanu un paaudžu solidaritāti, kā arī veicināt Latvijas sabiedrībā izpratni par dažādu sabiedrības grupu sadarbību un runāt par iespēju realizēt sevi un ieņemt aktīvu dzīves pozīciju neatkarīgi no vecuma. Svētku moto - „Būsim aktīvi visās paaudzēs! Piedalies!” Laikā no plkst. 12.00 līdz 18.00 Vērmanes dārza teritorijā 11 aktivitāšu... Atvērt visu ierakstu >>>

Latvijai prioritārie jautājumi Dānijas prezidentūras laikā
Latvijas valdības horizontālās prioritātes Eiropas Savienības daudzgadu budžets 2014.-2020.gadam, Kohēzijas politikas un Kopējās lauksaimniecības politikas nākotne Diskusiju turpināšana par Eiropas Komisijas priekšlikumu ES daudzgadu budžetam 2014.-2020.gadam un ar to saistītajiem likumdošanas priekšlikumiem budžeta ieņēmumu un izdevumu daļā. Sarunu turpināšana par Eiropas Komisijas priekšlikumu regulām Kohēzijas politikai pēc 2013. gada. Latvijai būtiski panākt Kohēzijas politikas atbalstu tādā apjomā, lai nodrošinātu nepieciešamās investīcijas valsts attīstībā un sociāli ekonomiskā izaugsmē. Diskusiju turpināšana par EK priekšlikumiem Kopējās lauksaimniecības politikas jomā pēc 2013. gada.... Atvērt visu ierakstu >>>

2011. gada Eiropas Cilvēks Latvijā
Sabiedriskā balsojumā par „2011. gada Eiropas Cilvēku Latvijā” kļuvis Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankevičs . Balsojumu jau četrpadsmito gadu pēc kārtas rīko Eiropas Kustība Latvijā. Prof. Skaidrīte Lasmane, LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece, laudātora uzrunā par 2011. gada Eiropas Cilvēku Latvijā: “Z. Stankeviča atbilstību augstajam 2011. gada Eiropas cilvēka titulam apliecina ga n viņa daudzpusīgā izglītība, gan domāšanas plašums, atvērtība un atbildīgums. Viņam piemīt spēja iedrošināt pilnveidot sevi un mainīt sabiedrību atbilstoši Eiropas augstajām intelektuālajām un morālajām pamatvērtībām.”... Atvērt visu ierakstu >>>

Latvija un Dānijas prezidentūra
Dānija no 2012. gada 1. janvāra pārņem Eiropas Savienības Padomes prezidentūras stafeti. Tā tieksies pēc saliedētas un spēcīgas Eiropas, kura šodien ir grūtu uzdevumu priekšā. 2012. gada pirmajā pusē Dānija pārņem vadību Eiropas Savienībā, kur valda saspīlēta gaisotne. Sadarbībā ar pārējām dalībvalstīm un ES iestādēm šī valsts vēlas panākt, lai Savienība izkļūtu no ekonomikas krīzes un nostātos uz izaugsmes ceļa. Dānijas valdībai ir četras lielas prioritātes: ekonomika, izaugsme, vide un drošība. Uzticības cienīga Eiropa Dānijas prezidentūrai būs jākonkretizē Eiropadomes decembra lēmumi, kuru mērķis ir pastiprināt budžeta disciplīnu un nostabilizēt ekonomiku. Tā arī nodrošinās ekonomikas pārvaldības... Atvērt visu ierakstu >>>

ŠODIENAS ATBILDĪBA UN IZAICINĀJUMI - STABILITĀTEI UN IZAUGSMEI RĪTDIEN EIROPAS SAVIENĪBAS INFORMĀCIJAS SNIEDZĒJU FORUMS

2011. gada 4. - 5.novembrī, viesnīcā Lielupe, Jūrmalā, Bulduru prospektā 64/68 Eiropas Savienības komunikācijas ietvars Latvijā un esošā situācija

Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij šobrīd ir jārisina jautājumi, kas ietekmē ikkatra iedzīvotāja dzīvi, – ekonomiskā stabilitāte un izaugsme, eiro ieviešana, ES fondu līdzekļi turpmākajiem gadiem, atbalsts lauksaimniekiem. Ne mazāk aktuāls ir jautājums par aktīvām vecumdienām un paaudžu solidaritāti – tieši šis jautājums nākamgad būs Eiropas gada tematiskā prioritāte.
Atvērt visu ierakstu >>>

Starptautiska konference Eiropas Parlaments un tā jaunās pilnvaras
Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā un Latvijas Universitāte organizē starptautisku konferenci — "Lisabonas līgums: Eiropas Parlaments un tā jaunās pilnvaras" . Uz konferenci aicināti eksperti, politiķi, diplomāti, studenti un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji. Lisabonas līgums nodrošina Eiropas Savienībai modernas un efektīvas institūcijas un optimizēta darba metodes. Lisabonas līgums nostiprina jaunus demokrātiskas pārvaldības principus Eiropā — demokrātisku līdztiesību, reprezentatīvu demokrātiju un līdzdalības demokrātiju.
Konference sniegs plašu un padziļinātu pārskatu par Eiropas Parlamenta lomu, par nacionālo valstu parlamentu plašāku iesaistīšanos... Atvērt visu ierakstu >>>

Žurnāla "Latvijas intereses ES" otrais numurs
2011.gada septembrī iznāk žurnāla „Latvijas intereses Eiropas Savienībā” otrais numurs, kura pamattēma ir „Eiropas Savienība pēc Lisabonas līguma: demokrātiskāka un efektīva Eiropas Savienība”. Jaunā žurnāla numurā rakstu autori sniedz vispusīgu ieskatu Eiropas pilsoņu iniciatīvas darbības mehānismā, ekonomisko problēmu pārvaldības meklējumos, prezidentūras efektivitātes mērīšanas kritēriju atlasē, koalīciju modeļu pastāvēšanā balsojumam Padomē un to izmantošanā nacionālo interešu īstenošanai, kā arī administratīvā sloga samazināšanas piedāvājumā un solidaritātes klauzulas darbības mehānisma pielietojuma izstrādē. Žurnāla zinātniskā redaktore profesore Žaneta Ozoliņa žurnāla... Atvērt visu ierakstu >>>

Inna Šteinbuka- EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja
Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecību Latvijā šodien sāks vadīt Inna Šteinbuka, informēja EK pārstāvniecības Latvijā informācijas sekretārs Kaspars Kreics. Kopš 2009.gada Šteinbuka bija "Eurostat" Sociālās un informācijas sabiedrības statistikas jomas direktore. Viņai ir doktora grāds ekonomikā, un kopš 1997.gada Šteinbuka ir bijusi ekonomikas profesore Latvijas Universitātē. Kopš 1998.gada viņa ir bijusi Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle.
Šteinbuka sāka strādāt EK 2005.gadā kā "Eurostat" Ekonomikas un reģionu statistikas... Atvērt visu ierakstu >>>

Eiropieši redz gaismu tuneļa galā
Interneta vortāls www.esmaja.lv aicina Jūs iepazīties ar Lienes Kindzules rakstu „Eiropieši redz gaismu tuneļa galā”.
 
Jaunākais eirobarometra pētījums parādījis, ka Eiropas iedzīvotāji tic Eiropas Savienības (ES) pakāpeniskai izejai no krīzes un ES īstenotos pretkrīzes pasākumus uzskata par efektīviem. Šobrīd 43% Eiropas iedzīvotāju domā, ka krīzes ietekme uz darba tirgu sasniegusi apogeju un, salīdzinot ar rezultātiem 2009. gada pavasarī, par 15% ir palielinājies cilvēku skaits ar šādiem uzskatiem. Tomēr joprojām Eiropas Savienībā ir valstis „optimistes” un „pesimistes”. Pie pēdējām pieder Grieķija, kur 78% iedzīvotāju uzskata, ka sliktākais vēl ir priekšā (salīdzinājumam- Latvijā pesimistiski nākotnē raugās 43% iedzīvotāju). Eiropieši lielākoties tic, ka krīzes pārvarēšanā ES strādā... Atvērt visu ierakstu >>>

Latvija un Polijas prezidentūra
Eiropas Savienības daudzgadu budžets pēc 2013.gada, Kohēzijas politikas un Kopējās lauksaimniecības politikas nākotne Diskusiju uzsākšana par Eiropas Komisijas priekšlikumu ES daudzgadu budžetam pēc 2013.gada. Diskusiju uzsākšana par Eiropas Komisijas priekšlikumu Padomes lēmumam par ES pašu resursiem. Diskusiju turpināšana par Kohēzijas politiku pēc 2013. gada. Nepieciešamība saņemt Kohēzijas politikas atbalstu vismaz esošā (2007.-2013.gada plānošanas perioda) apjomā (absolūtos ciparos), lai nodrošinātu atšķirību izlīdzināšanu Eiropas Savienībā. Diskusiju turpināšana par Kopējās lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada. Nepieciešamība nodrošināt visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem taisnīgus... Atvērt visu ierakstu >>>

Jaunais žurnāls "Latvija Eiropas Savienībā"
"Žurnāls „Latvijas intereses Eiropas Savienībā” sniegs ievērojamu atbalstu, gatavojoties Latvijas prezidentūrai ES Padomē 2015.gada pirmajā pusē un žurnālu varētu saukt pat par oficiālo Latvijas prezidentūras ES vēstnesi,” tā 27. maijā ES mājā žurnāla pirmā numura atklāšanas pasākumā uzsvēra Ārlietu ministrijas ES direkcijas vadītāja p.i. Juris Štālmeistars. Viņš norādīja, ka „žurnāla kopsavilkuma izdošana angļu valodā nodrošinās to, ka mūsu intereses tiks darītas zināmas Eiropā.” Izdevuma atklāšanā uzstājās arī Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā vadītājs Māris Graudiņš, paužot: „Šis žurnāls ir ļoti nozīmīga iniciatīva, jo pašlaik Latvijā trūkst... Atvērt visu ierakstu >>>

Iespēju karte
KAS IR IESPĒJU KARTE? Iespēju karte www.iespejukarte.lv ir interneta vietne, kurā apkopota informācija par Latvijas pašvaldībās, valsts institūcijās un nevalstiskajās organizācijās pieejamajiem pastāvīgajiem pakalpojumiem un iespējām, kā arī vienreizējiem pasākumiem. Iespēju kartē var iegūt un sniegt citiem ziņas par pirmās nepieciešamības lietām – pajumti, pārtiku, apģērbu, pabalstiem, sociālo un veselības aprūpi, par emocionālo un krīžu atbalstu, par iekļaušanos sabiedrībā, kā arī par izglītošanās un apmācības iespējām.
Aicinām arī jūs piedalīties, ievietojot informāciju par piedāvājamiem pakalpojumiem un pasākumiem vai aicinot to darīt jums zināmos, bet šajā kartē vēl neiekļautos pakalpojumu... Atvērt visu ierakstu >>>

Eiropas brīvprātīgā darba gads
Interneta vortāls www.esmaja.lv aicina Jūs iepazīties ar žurnālistes Ilzes Bērziņas analītisko rakstu „Eiropas brīvprātīgā darba gads- izaicinājums Latvijai”.
 
Eiropas brīvprātīgā darba gads- izaicinājums Latvijai žurnāliste Ilze Bērziņa Noslēdzoties Eiropas gadam pret Nabadzību un sociālo atstumtību (2010), manī izkristalizējusies kāda vienkārša atziņa – nabadzību un atstumtību var mazināt, ja palīdzīgu roku sniedz no sirds un to darīt esam gatavi jebkurā pasaules malā. Nevienam jau nav noslēpums – ir daudz to, kuri gatavi palīdzēt nesavtīgi, gūstot pieredzi, jaunus draugus un paplašinot savu redzesloku. Tieši tādēļ man šķiet, ka Eiropas nākamajam gadam izvēlētais virziens – Brīvprātīgā darba gads (2011) - ir likumsakarīgs un nācis īstajā brīdī. Pirms kāda laika, runājot ar dažiem brīvprātīgajiem, kuri strādājuši citās valstīs, sapratu... Atvērt visu ierakstu >>>

Latvija un Ungārijas prezidentūra
Latvijai būtiskākie jautājumi Ungārijas prezidentūras laikā 2011. gada 1. pusē ES budžeta pārskatīšana, Kohēzijas politikas un Kopējās lauksaimniecības politikas nākotne Diskusijas par ES daudzgadu budžeta pēc 2013.gada veidošanas principiem un prioritātēm, tai skaitā par ES budžeta finansēšanu (pašu resursiem). Diskusijas par Kohēzijas politikas nākotni, uzsverot nepieciešamību ES sniegt fokusētu atbalstu ekonomisko un sociālo atšķirību izlīdzināšanai mazāk attīstītajos reģionos. Aktīva līdzdalība sabiedriskajā apspriešanā par 5.kohēzijas ziņojumu. Diskusijas par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni, nodrošinot konkurētspējīgus tiešmaksājumus ES dalībvalstu starpā. Enerģētikas un transporta... Atvērt visu ierakstu >>>

ES.GOV.LV- Latvija Eiropas Savienībā
Laipni lūgti atjaunotajā Latvijas valdības mājas lapā par Eiropas Savienības jautājumiem! Šīs interneta vietnes mērķis ir sniegt informāciju par ES aktualitātēm, Latvijas viedokli ES jautājumos, kā arī sekmēt sabiedrības zināšanas un izpratni par ES. Mājas lapa www.es.gov.lv informēs par Latvijas līdzdalību ES lēmumu pieņemšanas procesā, par aktualitātēm dažādās ES politiku jomās un Latvijas interesēm aktuālajos ES jautājumos. Mājas lapā regulāri tiks publicēti pārskati par īpašu ES aktualitāti. Šobrīd lasītāji var iepazīties ar informāciju par ES kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2013.gada. Tāpat šajā interneta vietnē tiks sniegta informācija par iespējām, ko sniedz dalība ES attiecībā... Atvērt visu ierakstu >>>

Augstlēcēji kaimiņos: igauņi un eiro
Aicinām Jūs iepazīties arī ar Raivja Bahšteina rakstu „Augstlēcēji kaimiņos: igauņi un eiro” par to, ko īsti Latvijai nozīmēs eiro ieviešana Igaunijā. Raksts pieejams: http://esmaja.lv/?lapa=raksts&id=2704
 
Latvijā katrs otrais joks ir par igauņu lēnīgumu, taču, neskatoties ne uz ekonomiskās attīstības rādītājiem, ne anekdotēm, jau 2011. gada 1. janvārī igauņu makos skanēs eiro. Banku eksperti Latvijā ir vienisprātis – igauņi ir izpildījuši mājasdarbu, nezaudējot galvu „treknajos gados” un jau pēc pāris nedēļām kļūs par vadošo valsti Baltijā.

Igaunijas pievilcība augs
Andris Strazds, „Nordea” bankas vecākais ekonomists norāda – pati par sevi Igaunijas kronas nomaiņa ar eiro būtisku ietekmi uz Latviju neatstās, taču ir vērts paskatīties uz iemesliem, kāpēc igauņi ir spējuši pievienoties eiro zonai. „Viens no svarīgākajiem iemesliem ir... Atvērt visu ierakstu >>>

Meklējot darbu, cilvēki izmanto Europass CV
Izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu Eiropas komisāre Andrula Vasiliu sacīja: “Europass CV ir praktisks, populārs un efektīvs. Esmu īpaši iepriecināta, ka to iecienījuši jaunieši. Tas ir svarīgs rīks mūsu kampaņā "Jaunatne kustībā", kas rosina mācīties un strādāt ārzemēs. Nebūs ilgi jāgaida, līdz jau 20 miljoni būs izmantojuši Europass.”
Europass tika sākts 2005. gadā un sākotnēji bija paredzēts jauniešiem, kas meklē darbu un iespējas ārzemēs. Šie jaunieši vēl aizvien ir galvenie lietotāji. Aptuveni puse Europass lietotāju ir jaunāki par 25 gadiem. Trešdaļai nav bijis iepriekšējas darba pieredzes, un tikai mazai daļai no viņiem bijusi vairāk nekā... Atvērt visu ierakstu >>>

Noderīga informācija no Eurydice tīkla
Eurydice tīkls nodrošina daudzveidīgu informāciju par to, kādā veidā ir organizētas un darbojas Eiropas valstu izglītības sistēmas. Tīkls piedāvā arī Eiropas valstis salīdzinošus apskatus, kas veltīti īpašiem jautājumiem, kā piemēram, augstākās izglītības finansēšanai, skolvadībai, valodu mācīšanai, skolotāja profesijai u.tml. Eurydice tīklu veido 35 nacionālās nodaļas 31 valstī, kas piedalās ES Mūžizglītības programmā, un centrālā koordinējošā nodaļa, kas atrodas Izglītības, audiovizuālo lietu un kultūras izpildaģentūrā Briselē. Eurydice nodaļa Latvijā Valsts izglītības attīstības aģentūra Vaļņu iela 3, (6. stāvs) | Rīga, LV-1050 Tel. 67814738 Fakss: 67830830 E-pasts: www.viaa.gov.lv/lat/karjeras_atbalsts/eurydice/eurydice_jaunumi/ Atvērt visu ierakstu >>>

Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecībās
2010.gada 9. septembrī, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā” nolikums (turpmāk – noteikumu projekts) (VSS-1083).
2010.gada 8.oktobrī precizētā noteikumu projekta versija tika nosūtīta saistītajām institūcijām uz piecu dienu saskaņošanu. Noteikumu projektu ir paredzēts apstiprināt Ministru kabinetā novembrī, savukārt, konkursu plānots izsludināt š.g. beigās. Noteikumu projekts nosaka Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Atjaunojamo energoresursu izmantošana... Atvērt visu ierakstu >>>

Interneta vortāls www.esmaja.lv aicina Jūs iepazīties ar SEB bankas sociālekonomikas eksperta Edmunda Rudzīša analītisko rakstu „Latvija un eiro Igaunijā”.
 
Ar 2011.gadu Igaunija ievieš eiro, kļūstot par pirmo eirozonai pievienojošos Baltijas valsti. Vai Igaunijas pievienošanās eirozonai ietekmēs arī Latviju? Visticamāk, ka ietekme būs jūtama, tomēr nevajadzētu arī pārspīlēt eiro nozīmi. Eiro pats par sevi nav nekāds brīnumlīdzeklis un panākumu atslēga, būtiski, vai valsts spēj izmantot vienotās valūtas priekšrocības. Līdz ar kronas nomaiņu ar eiro samazināsies ekonomisko satricinājumu risks un sagaidāma Igaunijas valsts kredītreitinga paaugstināšana, kas savukārt nozīmētu arī zemākas aizņēmumu procentu likmes un lielākas iespējas sekmēt valsts ekonomikas attīstību. Tādējādi pēc eiro ieviešanas varētu palielināties investoru interese par Igauniju,... Atvērt visu ierakstu >>>

Latvija un Beļģijas prezidentūra
Latvijai būtiskākie jautājumi Beļģijas ES prezidentūras laikā 2010.gada otrā pusē Latvijas prioritātes Ekonomiskās un finanšu krīzes pārvarēšana ES dalībvalstu vienošanās par koordinētāku ES ekonomisko politiku, lai veicinātu Stabilitātes un izaugsmes pakta funkcionēšanu un paplašinātu makroekonomisko nelīdzsvarotību uzraudzību. Finanšu tirgu regulējuma un uzraudzības apstiprināšana, lai veicinātu finanšu sistēmas stabilitāti un atjaunotu investoru un patērētāju uzticību. ES budžeta pārskatīšana, Kohēzijas politika un Kopējā lauksaimniecības politika Debates par ES budžeta veidošanas principiem un prioritātēm 2014.-2020.gadam. ES budžeta izdevumu daļā Latvijas svarīgākās prioritātes ir Kohēzijas... Atvērt visu ierakstu >>>

Interneta vortāls www.esmaja.lv aicina Jūs iepazīties ar programmas "Iespējamā misija" skolotājas Sandras Bukovskas analītisko rakstu „Aizraujoši par Eiropu”.
 
Tikko ir noslēdzies Konrāda Adenauera fonda, Jāna Tenisoni institūta un Latvijas Universitātes kopīgi realizētais projekts „Brīnumainā Eiropa”, kura ietvaros 20 Latvijas, Igaunijas un Vācijas skolotāji, augstskolu pasniedzēji un izglītības darbinieki izstrādāja metožu rokasgrāmatu, kā skolēniem stāstīt un mācīt par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Savienību un valsts dalību tajā. Projekta galvenais mērķis bija izstrādāt rokasgrāmatu ar metodēm, kur gandrīz ikviena priekšmeta skolotājs atrastu sev atbilstošu veidu kā skaidrot ar Eiropas Savienību saistītus jautājumus skolēniem, lai tādējādi veicinātu skolēnu zināšanas par ES un arī iespējām, ko tā piedāvā jauniešiem. Pieredzes... Atvērt visu ierakstu >>>

Interneta vortāls www.esmaja.lv aicina Jūs iepazīties ar žurnālistes Madaras Ļaksas rakstu „Beļģija pārņem Eiropas Savienības prezidentūru”.
 
Madara Ļaksa
ViA studente/Erasmus studente Tartu Beļģija pārņem ES prezidentūru Lai nodrošinātu lielo un mazo valstu vienlīdzību Eiropas Savienībā, divas reizes gadā mainās savienībā prezidējošā valsts. 1.jūlijā, rotācijas kārtībā nomainot Spāniju, ES prezidentūru uzsāks Beļģija. Prezidentūras laikā valsts pilda vairākas nozīmīgas funkcijas, piemēram, administrē un koordinē Eiropas Padomes darbu, uzņemas iniciatīvu pārrunās pirms lēmumu pieņemšanas, pilda starpnieka funkciju sarunu procesā, kā arī reprezentē EP gan attiecībās ar Eiropas Komisiju, gan arī pārstāvot padomi ārpus ES.
Beļģija turpinās trīs pēc kārtas prezidējošo valstu – Spānijas, Beļģijas un Ungārijas –... Atvērt visu ierakstu >>>

Vasaras saulgrieži Eiropā
Interneta vortāls www.esmaja.lv aicina Jūs iepazīties ar žurnālistes Madaras Ļaksas analītisko rakstu „Vasaras saulgrieži Eiropā”.
 
Latvijā, kur šogad vasaras saulgriežu izbaudīšanai atvēlētas veselas piecas brīvdienas, parasti gada īsākā nakts tiek pavadīta projām no pilsētas, kādā pļavā upes vai ezera krastā, ļaujoties visdažādākajām Jāņu tradīcijām. Tomēr mēs neesam vienīgie, kas svin gada garāko dienu – šie svētki ir iecienīti gan tuvējās kaimiņvalstīs, gan arī tālu Eiropas dienvidos. Lietuvā Jāņus sauc līdzīgi kā pie mums – Jonas. Arī svinēšanas tradīcijas ir līdzīgas – lietuvieši dzied, dejo, pin vainagus, rotā mājas ar Jāņu zālēm, kā arī dedzina ugunskurus, kam lietuvieši piešķir īpašu vērību: „Mūsu lauku mājās ugunskurs tiek kurināts katru gadu. Mana vecmāmiņa reiz stāstīja, ka tas ir par godu... Atvērt visu ierakstu >>>

Īrijas viesstrādnieki. Pētījums
Interneta vortāls www.esmaja.lv aicina Jūs iepazīties ar žurnālistes Ivetas Daines rakstu „Īrijas viesstrādnieki. Subjektīvs papildu pētījums".
 
Īrijas pilsētas Limerikas Universitātes studenta Pīrsa Parkera doktora disertācijas ietvaros veiktais „Pētījums par 10 jaunāko ES dalībvalstu strādniekiem Īrijas Republikā” ar saviem drošajiem secinājumiem sacēla nelielu vētru Latvijas ūdensglāzē. Daži mediji to publicēja kā svarīgāko ziņu, izceļot faktu, ka Latvijas valstspiederīgie Īrijā pelna mazāk, nekā citi no Austrumeiropas valstīm iebraukušie. No pētījumiem saprotu tikpat daudz, cik katrs ierindas cilvēks, bet kļūstu uzmanīga, kad šādus datus publisko kā objektīvus un reālo patiesību atspoguļojošus. It īpaši tāpēc, ka pētījums noticis attālināti, caur e-pastiem un anketas nosūtītas tiem, kurus Parkera kungs varējis sadabūt,... Atvērt visu ierakstu >>>

Epopeja – tā ir unikāla iespēja ne tikai interaktīvā vidē iepazīties ar Eiropas Parlamenta darbu, bet arī laimēt vērtīgas balvas! Pievienoties www.epopeja.lv un krāt punktus cīņai par balvām tiek aicināts ikviens interesents. Sešu gadu laikā kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā mūsu ikdiena ir ieguvusi jaunus akcentus un saskares punktus, arī jaunas institūcijas, kas ietekmē mūsu ikdienu, nosakot prasības videi, kurā dzīvojam, strādājam, atpūšamies. Lai veicinātu bērnu un jauniešu izpratni par norisēm Eiropas Savienībā un Eiropas Parlamenta darbu, Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības ietvaros izveidots izglītojošs interneta projekts www.epopeja.lv .... Atvērt visu ierakstu >>>

Ceļotājiem
Katrs Latvijas iedzīvotājs laiku pa laikam dodas ārzemju ceļojumos. Latvijas Republikas Ārlietu ministrija var Jums palīdzēt sagatavoties paredzamajam ceļojumam, kā arī palīdzēt, ja ārvalstīs esat nokļuvis problēmsituācijā. Ārlietu ministrijas konsulārais dienests darbojas 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā ar LR pārstāvniecību un ĀM Konsulārā departamenta starpniecību. Kas jāzina pirms došanās uz ārvalstīm Konsulārais Reģistrs ( Biežāk uzdotie jautājumi ) Dokumenti, kas jāņem līdzi Valstis, uz kurām var doties bez vīzas Ārvalstu vēstniecību adreses Personas veselības un dzīvības apdrošināšana Brīdinājumi ceļotājiem Robežas šķērsošana Ieteikumi un brīdinājumi darba meklētājiem ārvalstīs Kas... Atvērt visu ierakstu >>>

Ielūgums uz izstādi Ārlietu ministrijā
Ārlietu ministrijā no 1. jūnija skatāma unikāla izstāde "Ārlietu ministrijas darbības atjaunošana. 1990-1991" . Izstādi sagatavojis Ārlietu ministrijas Politiskais arhīvs, atzīmējot divdesmitgadi kopš 1990. gada 4. maija, kad tika pieņemta Deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un tūlīt pēc tam uzsākta valsts ārlietu dienesta darbības pilnīga atjaunošana. Latvijas ārlietu dienests ir vienīgā Latvijas Republikas institūcija, kas bez pārtraukuma darbojusies kopš valsts dibināšanas 1918. gadā. Pusgadsimtu ilgajos okupācijas gados, neskatoties uz Ārlietu ministrijas likvidāciju, Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Rietumvalstīs turpināja strādāt, stāvot... Atvērt visu ierakstu >>>

31.maijā Eiropas Savienības (ES) Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas Ministru padomes laikā ES telekomunikāciju ministri vienbalsīgi vienojās par Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) biroja izvietošanu Rīgā . Līdz ar šo lēmumu Latvija ir ierindojusies starp tām dalībvalstīm, kurā ir izvietota kāda no ES aģentūrām un birojiem. BEREC biroja izvietošana Rīgā sniedz ne tikai konkrētas iespējas stiprināt elektronisko komunikāciju nozares kapacitāti, bet arī Latvijas dalības ES kvalitāti, tuvinot ES institūcijas Latvijas iedzīvotājiem un nodrošinot ES dalībvalstu ekspertu un ES institūciju ierēdņu ceļošanu un uzturēšanos Latvijā. BEREC birojs būs atbildīgs par iekšējā... Atvērt visu ierakstu >>>

Uzaicinājums piedalīties Eiropas dienas svinībās
Atzīmējot vienotas Eiropas idejas 60. gadadienu, šogad Eiropas nedēļas ietvaros no 5.-9. maijam visā Latvijā norisināsies Eiropas Savienībai veltīti pasākumi. Galvenais Eiropas nedēļas notikums būs „Eiropas Savienības Dārza svētki” 9. maijā, Vērmanes dārzā, no pulksten 10:30. 1950.gada 9.maijā – piecus gadus pēc II pasaules kara beigām– Francijas ārlietu ministram Robertam Šūmanam radās šķietami utopisks plāns – apvienot Eiropas valstis (tajā skaitā divas līdz tam Eiropā grūti samierināmās valstis Franciju un Vāciju) vienotā rīcībā. Šogad – 60 gadus vēlāk – 9.maijā vienotas Eiropas idejas dzimšanu suminās 27 šīs savienības dalībvalstis, ieskaitot Latviju.... Atvērt visu ierakstu >>>

Par eiro ieviešanas datumu
Plānā ir iekļauti konkrēti eiro ieviešanas pasākumi , lai nodrošinātu skaidras un bezskaidras naudas eiro ieviešanu, sabiedrības informēšanu, tiesību aktu, statistikas, grāmatvedības, finanšu instrumentu un informācijas sistēmu pielāgošanu eiro, kā arī patērētāju tiesību aizsardzību. Pasākumu plānā ir norādīti konkrēti uzdevumu izpildes termiņi un atbildīgās institūcijas. Plānā iekļautie pasākumi ir attiecināti gan uz privāto, gan valsts sektoru. Pāreju no lata uz eiro paredzēts veikt tā, lai norēķinu valūtas maiņas dēļ iespējami maz tiktu traucēta ikviena valsts iedzīvotāja ikdiena. Lai mazinātu ar norēķinu valūtas maiņu saistītas izmaksas un nodrošinātu efektīvu maiņas procesu, Latvijā tiek... Atvērt visu ierakstu >>>

Latvija un Spānijas prezidentūra
Latvijai būtiskākie jautājumi Spānijas ES prezidentūras laikā 2010. gada pirmajā pusē Eiropas Komisijas apstiprināšana, efektīva jaunās Komisijas darba uzsākšana. Lēmuma pieņemšana par Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību. Vienošanās par Eiropas Parlamenta 2009. – 2014.gadam deputātu skaita palielināšanu atbilstoši 2008. gada decembra un 2009. gada jūnija Eiropadomes lēmumiem. Austrumu partnerība un dialogs ar Centrālāzijas valstīm Daudzpusējo Austrumu partnerības formātu tālāka attīstīšana, apstiprināto darbības programmu īstenošana katrā no četrām tematiskajām platformām. Maksimāli veicināt sarunu pabeigšanu ar Ukrainu par jauno Asociācijas līgumu, ieskaitot... Atvērt visu ierakstu >>>

Ceturtdien, 19. novembrī Briselē notikušajā Eiropas Savienības (ES) līderu sanāksmē par pirmo ES Padomes prezidentu iecelts Beļģijas premjerministrs Hermans Van Rompejs , savukārt ES ārlietu dienesta vadītāja postenī - Lielbritānijas ES tirdzniecības komisāre Katrīna Eštona , samita noslēguma preses konferencē paziņoja ES prezidējošās valsts Zviedrijas premjerministrs Frēdriks Reinfelts.
Atvērt visu ierakstu >>>

Čehijā parakstīts Lisabonas līgums
Pēc Čehijas Konstitucionālās tiesas sprieduma par Lisabonas līguma atbilstību valsts konstitūcijai, Čehijas prezidents Vaclavs Klauss parakstīja līgumu, noslēdzot tā ratifikācijas procesu. V.Klausa paraksts bija pēdējais nosacījums, lai 2007.gada 13.decembrī parakstītais līgums varētu stāties spēkā. Čehijas prezidents uzsvēra, ka līgumu parakstījis neskatoties uz to, ka nepiekrīt Konstitucionālās tiesas spriedumam. Pēc V.Klausa vārdiem, tiesneši bija politiski motivēti pieņemt tieši šādu lēmumu. Ņemot vērā ES pieņemto praksi, Lisabonas līgums varētu stāties spēkā jau decembrī. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā dalībvalstīm ir jāapstiprina amatā Eiropadomes priekšsēdētājs un augstais pārstāvis ārlietu... Atvērt visu ierakstu >>>

ES grāmatnīcas digitālā bibliotēka
ES grāmatnīcas digitālajā bibliotēkā bez maksas var lejupielādēt vairāk nekā 110 000 ES publikāciju jeb divpadsmit miljonus skenētu lappušu. Bibliotēku atklāja Frankfurtes grāmatu gadatirgū 16. oktobrī, un tajā var atrast visas publikācijas, kuras ES iestāžu, aģentūru un pārējo struktūru uzdevumā sagatavojis Publikāciju birojs kopš 1952. gada.
Ilgu laiku Publikāciju biroja arhīvā glabājās vēsturiski visnotaļ vērtīgi dokumenti par Eiropas vēsturi. Publikāciju biroja digitālajā bibliotēkā no jauna virtuālo dienas gaismu ieraudzījušas tādas publikācijas kā Augstās iestādes priekšsēdētāja Žana Monē uzruna Kopējās asamblejas pirmajā sesijā 1952 . gada septembrī vai 1953. gada pārskata ziņojums... Atvērt visu ierakstu >>>

Valdība atbalsta Andra Piebalga kandidatūru
Valdība 13.oktobrī oficiāli atbalstīja lēmumu atkārtoti virzīt pašreizējā ES enerģētikas komisāra Andra Piebalga kandidatūru darbam jaunās Eiropas Komisijas sastāvā .
Ārlietu ministrijai uzdots valdības lēmums jāpaziņo Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

Par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju jau apstiprināts pašreizējais EK vadītājs Žozē Manuels Barrozu. Viņa rokās arī būs komisāru atbildības jomu jeb "portfeļu" sadale.

Pēc tam, kad visas dalībvalstis būs nominējušas komisāru amatu kandidātus un būs jau zināma katra potenciālā komisāra atbildības joma, Eiropas Parlamentā notiks katra kandidāta izvērtēšana.
Atvērt visu ierakstu >>>

Īrija atbalstījusi Lisabonas līgumu
Īrijā piektdien notikušajā otrajā referendumā 67,13 procenti balsotāju atbalstījuši Eiropas Savienības (ES) Reformu jeb Lisabonas līguma ratifikāciju. Pret balsojuši 32,87 procenti referenduma dalībnieku. Līgumu vēl nav parakstījušas Polija un Čehija .
Lai līgums stātos spēkā, tas jāratificē visās 27 ES dalībvalstīs . Īrija ir vienīgā ES valsts, kur par Lisabonas līgumu tika rīkots referendums, jo to prasa Īrijas konstitūcija. Pārējās dalībvalstīs līgumu ratificēja parlamenti.
Atvērt visu ierakstu >>>

Eiropas digitālā bibliotēka
Europeana , Eiropas daudzvalodīgā digitālā bibliotēka ( www.europeana.eu ), interneta lietotājiem piedāvā 4,6 miljonus digitalizētu grāmatu, karšu, fotogrāfiju, filmu klipu un laikrakstu. Kopš Europeana darbības sākuma 2008. gada novembrī ( IP/08/1747 ) tās krājumi ir palielinājušies vairāk nekā divkārt. Europeana straujā attīstība ir aktualizējusi problēmas, ar ko jāsastopas digitalizācijas procesā. Šobrīd Europeana atrodas pārsvarā digitalizētas sabiedriskā īpašuma grāmatas, ko vairs neaizsargā autortiesības (jo pagājuši vairāk nekā 70 gadi kopš autora nāves). Juridisku iemeslu dēļ Europeana neatradīsiet darbus, ko vairs neizdod, (apmēram 90 % grāmatu Eiropas valstu bibliotēkās) vai nezināmu... Atvērt visu ierakstu >>>

31.jūlijā Ārlietu ministrijā tika atklāta ceļojošā fotoizstāde „The Baltic Way that moved the world” ("Baltijas ceļš, kas iezkustināja pasauli"), kas uzsver 1989.gada 23.augustā rīkotās akcijas „Baltijas ceļš” nozīmību. Akcija „Baltijas ceļš” š.g. 30. jūlijā tika iekļauta dokumentārā mantojuma UNESCO programmā „Pasaules mantojums”. Ceļojošā fotoizstāde būs apskatāma Ārlietu ministrijas foajē līdz 25.augustam . Izstādes apmeklējumu Ārlietu ministrijā lūdz pieteikt iepriekš, zvanot pa tālruni 67015984 vai 67015970 darba dienās no pulksten 9 līdz 16.30 Atvērt visu ierakstu >>>

Ievēlēts Eiropas Parlamenta prezidents
Ar balsu pārsvaru (555 deputāti no 736 Eiropas Parlamenta deputātiem) otrdien tika ievēlēts jauns Eiropas Parlamenta (EP) prezidents - bijušais Polijas premjerministrs Ježijs Buzeks no lielākās EP politiskās grupas (Eiropas Tautas partija) Viņam ir 69 gadi un viņš ir pirmais Austrumeiropas pārstāvis, kurš ieņems šo svarīgo amatu ES. EP priekšsēdētāju ievēl uz divarpus gadiem. Līdz šim EP priekšsēdētāja pienākumus pildīja vācietis Hanss Gerts Poterings (EPP/ED).
Otrs amata kandidāts, zviedru deputāte Eva-Brita Svensone (Eva-Britt SVENSSON, Eiropas Apvienoto kreiso/Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku grupa) ieguva 89 balsis.


J.Buzeks tika ievēlēts pirmajā balsošanas kārtā.... Atvērt visu ierakstu >>>

Darbu sāk jaunais EP sasaukums
Strasbūrā no 14. līdz 16.jūlijam uz pirmo plenārsesiju pulcējas 736 jaunievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti. Šīs plenārsesijas svarīgākais uzdevums ievēlēt Parlamenta priekšsēdētāju, kas nākamos divarpus gadus vadīs plenārsēdes un pārstāvēs Parlamentu ārpusē, kā arī ievēlēt 14 priekšsēdētāja vietniekus.
Latviju šajā sasaukumā pārstāv 8 deputāti. No "Pilsoniskās savienības" Saeimas deputāte Sandra Kalniete un EP deputāte Inese Vaidere, no "Saskaņas centra" - Alfrēds Rubiks un Saeimas deputāts Aleksandrs Mirskis. Apvienību "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" pārstāvēs EP deputāte Tatjana Ždanoka, LPP/LC - bijušais Ministru prezidents Ivars Godmanis, apvienību... Atvērt visu ierakstu >>>

Zviedrijas prezidentūra ES
2009. gada. 1. jūlijā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts Zviedrija no Čehijas Republikas pārņem ES prezidentūru . Zviedrijas vēstnieks Latvijā Viņa Ekselenci Matss Stafansona (Mats Staffansson) kungs informatīvā pasākumā ES mājā iepazīstināja ar Zviedrijas ES prezidentūras prioritātēm. 2009. gada otrajā pusgadā Zviedrija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē. Pasākumu atklāja Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane: „ Paldies Čehijas Republikai un tās vēstniecībai Latvijā par labu sadarbību. Īpaši jāatzīmē, ka Čehijas Republikai nācās pārņemt ES prezidējošās valsts lomu Eiropai īpaši grūtā brīdī. Veiksmīga prezidentūra ir atkarīga no mums visiem. Ir jāprot ne tikai saņemt... Atvērt visu ierakstu >>>

Valsts kanceleja, pamatojoties uz ministriju sniegto informāciju, ir atjaunojusi Eiropas Savienības programmu, kas darbojas Latvijā, apkopojumu. Šajā informatīvajā materiālā iekļautas gandrīz 50 dažādas programmas, kurās finansējumam var pieteikties nevalstiskās organizācijas, uzņēmumi, mācību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību institūcijas. Atvērt visu ierakstu >>>

Aktuālā informācija

Ziedu spēles

Ziedu spēles

Līdz 29. augustam Limbažu Galvenajā bibliotēkā apskatāma novadnieces Intas Kirmušas darināto auduma ziedu izstāde
Saulkrasti gadalaikos

Saulkrasti gadalaikos

Līdz 23. augustam Limbažu galvenajā bibliotēkā apskatāma Gitas Memmēnas foto izstāde
Vasara ar Bērnu žūriju

Vasara ar Bērnu žūriju

Iesaisties lasīšanas veicināšanas programmā "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija"

Limbažu Galvenajā bibliotēkā Tu vari ...

  • Atrast un lasīt interesantas grāmatas, žurnālus un drukātās avīzes.
  • Lietot datorus un to datorprogrammas Word, Excel, PowerPoint uc.
  • Piekļūt bezmaksas internetam ar savām vai bibliotēkas ierīcēm.
  • Kļūt par lasītāju un ņemt grāmatas, žurnālus, filmas un citus bibliotēkas krājuma materiālus uz mājām.
  • Piedalīties bibliotēkas rīkotajos pasākumos: tikšanās ar rakstniekiem, izstādēs, radošajās darbnīcās, interešu grupu nodarbībās, klubiņos u.c.

Piedalies bibliotēkas rīkotajā aptaujā

| Visas aptaujas

No kurienes Jūs saņemat informāciju par bibliotēkas pasākumiem?

BRĪVDIENĀS UN ĀRPUS DARBA LAIKA bibliotēkas grāmatu nodošanai aicinām izmantot grāmatu nodošanas iekārtu Limbažos, Parka ielā 23 (ārpusē pie bibliotēkas)