Kontakti

Parka iela 23, Limbaži, LV-4001, Latvija
Tālr: +371 64070747; +371 64070710
E-pasts:

Darba laiks

P/O/C/P  10:00-18:00
T  10:00-19:00
Se  10:00-15:00 (no 01.07.-31.08. sestdienās SLĒGTS)

Svētdiena
19. augusts
Vārda dienas:
Melānija, Imanta

Par bibliotēku

Limbažu Galvenās bibliotēkas dibinātājs un finansētājs ir Limbažu novada pašvaldība.


2007. gadā bibliotēka ir ieguvusi reģiona galvenās bibliotēkas statusu uz 5 gadiem.
2012. gadā bibliotēka ir akreditēta uz nākamajiem 5 gadiem. 2017. gadā bibliotēka akreditēta uz nākamajiem 5 gadiem.

 

Limbažu Galvenā bibliotēka ir metodiskais un konsultatīvais centrs 20 Limbažu un Alojas novadu pilsētu un pagastu publiskajām bibliotēkām (t.sk. 2 - pilsētu, 18 - pagastu) un 13 Limbažu un Alojas novadu skolu bibliotēkām.

 

Dibināšanas vēsture

 

Limbažu Galvenās bibliotēkas pirmsākumi cieši saistās ar Limbažu Saviesīgās biedrības dibināšanu 1884.gadā. Sākotnējā ideja dibināt bibliotēku pieder biedrības komponistam Baumaņu Kārlim, kurš 1886.gada 3.martā bibliotēkai dāvina 300 vērtīgas grāmatas latviešu, krievu un vācu valodās no savas personīgās bibliotēkas. Bibliotēka reāli sāk darboties 1886.gada oktobrī, tā bija atvērta 2 reizes nedēļā uz dažām stundām, lai izsniegtu grāmatas lasīšanai mājās. Bibliotēkas fondu papildināja galvenokārt ar dāvinājumiem, vēlāk jaunu grāmatu iegādei izmantoja arī abonentu (tā dēvēja lasītājus) iemaksātās summas. No valsts un pašvaldībām toreiz nekāda finansiāla palīdzība nebija gaidāma. Pirmās statistiskās ziņas dokumentos parādās par 1887.gadu.

 

---

 

Limbažu Gaismas pilij 130 gadu

 

 

 

Jā, drīzumā Limbažos, Parka ielā 23, ko jau gadu dēvējam par savu Gaismas pili, tiks svinēta 130. gadskārta, kopš pilsētā nepārtraukti (atskaitot 1917. - 1919.g.) darbojas sabiedriskā bibliotēka.

 

Limbažu Galvenās bibliotēkas vēsture jo cieši saistās ar 1884. gadā nodibināto Limbažu Saviesīgo biedrību un tās Zinību komisiju, kuras uzdevums bija izveidot un vadīt lasāmgaldu, sarīkot priekšlasījumus un jautājumu izskaidrošanas vakarus. Tomēr galvenā loma pieder biedrības goda biedram, komponistam Baumaņu Kārlim, pēc kura priekšlikuma 1886. gada 3. martā biedrība nolēma izveidot savu bibliotēku, fondu iegūstot no dāvinājumiem. Un tieši Baumaņu Kārlis pirmais deva savu artavu - aptuveni 300 grāmatu latviešu, krievu un vācu valodā, pats arī izstrādāja instrukcijas lasītājiem - bibliotēkas lietošanas noteikumus. Darbu bibliotēka uzsāka 1886. gada oktobrī, un pirmais tās atbildīgais bibliotekārs bija Jānis Pētersons, kurš šai amatā sabija līdz pat 1942. gadam un par savu pašaizliedzīgo darbu 1934. gada 15. novembrī tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. J. Pētersona prombūtnes periodos viņu aizvietoja A. Muncis, E. Dinsberģis, O. Doka, P. Vērmanis, A. Freibergs, T. Brīvulis un F. Mende.

 

Sākotnēji bibliotēka bija atvērta dažas stundas divreiz nedēļā un  lasītājiem noteikta abonentu maksa - 1 rublis gadā jeb 20 kapeikas mēnesī biedrības biedriem, pārējiem - vēl 1 rublis drošības naudas. Pēc 1. pasaules kara gan no tās atteicās. Ir saglabājušās liecības par pirmajiem bibliotēkas 17 darbības gadiem - cik plašs bijis grāmatu fonds un cik lasītāju. Tā 1887.g. limbažniekiem lasīšanai bija pieejamas 346 grāmatas, bet 1904.g. - jau 904, bet visvairāk lasītāju šai periodā - 63 - 1893 un 1896.g. Ap 1895.g. arī Limbažu Saviesīgajā biedrībā sāk izpausties cīņa starp jauno un veco strāvu, un viens no aktīvākajiem darboņiem Zinību komisijā ir skolotājs Ernests Dinsberģis, kurš lielu uzmanību pievērš valodniecības jautājumiem, piemēram, kā būtu pareizāk teikt - ‘istaba’ vai ‘kambaris’. Savas vēsmas ienes arī vēlākais zinātnieks - mikrobiologs un politiķis Augusts Kirhenšteins, kura darbošanās Limbažos saistās ar laiku no 1901. līdz 1905. gadam, kad šeit strādāja par veterinārārstu.

 

Pirmajos 20 gados lasāmgaldam izrakstīti 20 laikraksti un žurnāli plus Konversācijas vārdnīca, bet grāmatu klāsts papildināts gan ar dāvinājumiem, gan tās pērkot par abonentu maksām un biedrības ieņēmumiem. Savukārt kopš 1924.g. bibliotēku ar grāmatām un naudu atbalstījusi Kultūras fonda Dome, un tikai 1934.g. pirmoreiz Limbažu pilsētas pašvaldības budžetā bibliotēkai paredzēts Ls 200 liels pabalsts. Šai laikā darbojusies arī komiteja 4 cilvēku sastāvā, kas kopā ar bibliotekāru sastādījusi iegādājamo grāmatu sarakstu. Bet ko 30. tajos gados limbažnieki lasījuši visvairāk? Pirmajā vietā - P. Rozīša Valmieras puikas. Pirmajā desmitniekā arī M. Lublana Astoņi pulksteņa sitieni, J. Janševska Līgava, l. Ausēja Ceļi uz laimi, S. Lāgerlēvas Gēsta Berlings, P. Loti Āfrikas strēlnieku dēkas, H. Tamsāres Zeme un mīlestība un Mežstrautu saimnieks, A. Grīna Dvēseļu putenis un Nameja gredzens.

 

 

 

Diemžēl 40. gadu sākumā bibliotēkas darbs apsīka, grāmatu fonds tika izvazāts un dokumenti - iznīcināti. Pēc 2. pasaules kara darbu atsākot, bibliotēkā bija tikai viens darbinieks, kas lasītājus apkalpoja 2 stundas dienā. 1948. gadā par bibliotekāru sāka strādāt A. Lēnmanis, ko limbažnieki pazina kā lielu grāmatu mīļotāju. Viņa darbošanās rezultātā atkal pieauga grāmatu fonds un lasītāju skaits, palielinājās arī štati. Pēc A. Lēnmaņa bibliotēkas groži bijuši Sofijas Magones, Annas Apsalones, Regīnas Ļovinas, Skaidrītes Strodes, Dzidras Amoliņas, Broņislavas Saukas un kopš 1995. gada - Dzintras Justas rokās. Mainījušās arī mājvietas. Līdz pat 1950.g. bibliotēka joprojām atradās Saviesīgās biedrības - tolaik jau kultūras nama - telpās, līdz to pārcēla uz Jūras (toreiz - Padomju) ielu 31. Nākamie jurģi sekoja 1958.g. - uz  tagadējo Jūras ielu 15, bet 1964.g. bibliotēka pārcēlās uz jaunuzcelto kultūras namu Rīgas ielā 9. Savukārt vecajā kultūras namā daudzus gadus strādāja no lielās bibliotēkas atdalītā bērnu bibliotēka Elzas Lēnmanes, pēcāk Iraidas Dzenītes vadībā.

 

Laika gaitā nemitīgi paplašinājusies bibliotēkas darbības sfēra un uzdevumi, īpaši pēc tam, kad tā tika pārdēvēta par rajona bibliotēku un kļuva par metodisko centru kolēģiem ciemos. Kad 1972.g. izveidojās centralizētā bibliotēku sistēma, atkal klāt nāca jaunas funkcijas un struktūrvienības: komplektēšanas un apstrādes, fondu izmantošanas, lasītāju apkalpošanas nodaļa. Atvēlētajās telpās kļuva par šauru, tā daļai kolektīva nācās pārvietoties uz Parka ielu 26. Tur strādāja direktore, metodiķis, bija grāmatu komplektācijas un apstrādes nodaļa. Savukārt vēlāk, kad direktore bija jau Dz. Justa, bibliotēkas administrācija, komplektēšanas nodaļa un mācību centrs atradās Zāles ielā 8, un jo aktuāla kļuva ideja par jaunas ēkas celtniecību. Šo donkihotisko cīņu nācās izkarot Dz. Justai 16 gadu garumā. Lai atceramies - bija projekts bibliotēkas vajadzībām pārbūvēt kinoteātri, pēc tam - lēmums celt jaunu ēku laukumā pie rajona padomes (kad pirms 10 gadiem bibliotēka svinēja 120. jubileju, likās - tūlīt, tūlīt celtniecība sāksies), bet iznāca čiks. Viss atkal apstājās, līdz beidzot veiksmi piedzīvoja ceturtais projekts un esam iemantojuši īstu Gaismas pili, kur labi jūtas gan lasītāji, gan darbinieki un kūsā aktīva, daudzšķautņaina kultūras dzīve.

 

Īrisa DAIŅA

Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksts "Auseklis"

 

Grāmatu lasīšanas termiņu pagarināšana: 64070747

Individuālo darba vietu rezervēšana: 64070710

Bibliotēkas apskates ekskursijas lūdzam pieteikt pa tālruni: 29479811

Aktuālā informācija

Ziedu spēles

Ziedu spēles

Līdz 29. augustam Limbažu Galvenajā bibliotēkā apskatāma novadnieces Intas Kirmušas darināto auduma ziedu izstāde
Saulkrasti gadalaikos

Saulkrasti gadalaikos

Līdz 23. augustam Limbažu galvenajā bibliotēkā apskatāma Gitas Memmēnas foto izstāde
Vasara ar Bērnu žūriju

Vasara ar Bērnu žūriju

Iesaisties lasīšanas veicināšanas programmā "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija"

Limbažu Galvenajā bibliotēkā Tu vari ...

  • Atrast un lasīt interesantas grāmatas, žurnālus un drukātās avīzes.
  • Lietot datorus un to datorprogrammas Word, Excel, PowerPoint uc.
  • Piekļūt bezmaksas internetam ar savām vai bibliotēkas ierīcēm.
  • Kļūt par lasītāju un ņemt grāmatas, žurnālus, filmas un citus bibliotēkas krājuma materiālus uz mājām.
  • Piedalīties bibliotēkas rīkotajos pasākumos: tikšanās ar rakstniekiem, izstādēs, radošajās darbnīcās, interešu grupu nodarbībās, klubiņos u.c.

Piedalies bibliotēkas rīkotajā aptaujā

| Visas aptaujas

No kurienes Jūs saņemat informāciju par bibliotēkas pasākumiem?

BRĪVDIENĀS UN ĀRPUS DARBA LAIKA bibliotēkas grāmatu nodošanai aicinām izmantot grāmatu nodošanas iekārtu Limbažos, Parka ielā 23 (ārpusē pie bibliotēkas)